liepajniekiem.lv
Kopumā demokrātijai šie iznākumi ir labas ziņas, bet liek uzdot jautājumus par tām vēlēšanām, kuras šogad būs pašā uzmanības epicentrā – par ASV prezidenta vēlēšanām.
Var teikt, ka Lielbritānijas un Francijas vēlētāju vēstījums demokrātiem okeāna otrā pusē ir mājiens ar slotas kātu, ka vēl nav par vēlu ieviest korekcijas cīņā ar liberālās pasaules lielāko draudu Donaldu Trampu.
Džo Baidens tomēr varētu tikt aizstāts ar citu kandidātu. Vēlēšanās arvien biežāk mēs redzam balsojumus “pret sistēmu”, pret pastāvošo varu, pret eliti.
Kopumā vērojams tāds drusku revolucionārs noskaņojums visā, kas saistīts ar politisko kultūru.
Britu vēlētāji šoreiz izvēlējās saulītē iecelt Leiboristu partiju, pieliekot punktu konservatīvo 14 valdīšanas gadiem.
Jaunais leiboristu premjerministrs Kīrs Stārmers šo rezultātu daļēji sasniedza, ideoloģiski pietuvojoties politiskā spektra centram un pat kritizējot konservatīvos par pārāk vaļīgu attieksmi pret imigrāciju.
Jaunajā amatā viņš sola izbeigt “trokšņainu sniegumu laikmetu”.
Bet lielākoties Lielbritānijas vēlētāji atbalstīja leiboristus tikai tāpēc, ka viņiem bija apnikusi konservatīvo brīžam haotiskā ņemšanās valdībā.
Aptauju dati rāda, ka vēlētāji atbalstīja leiboristus, “lai dabūtu torijus prom” un tādēļ, ka “valstij ir vajadzīgas pārmaiņas”.
Tikai pieci procenti atzina, ka atbalsta leiboristu kandidātus, jo viņi “piekrīt viņu politikai”.
Britu vēlētāji bija neapmierināti ar konservatīvajiem to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ daudzi amerikāņi nav apmierināti ar Baidenu.
Pārāk strauji augošas cenas, pārāk liela nevienlīdzība.
Rodas iespaids, ka imigrāciju neviens nekontrolē. Amatpersonas tiek pozicionētas kā neaizskaramas un piederīgas kādai īpašai elitei.
Šī nepatika pret ilgtermiņā valdošajiem spēkiem ir vērojama arī citur pasaulē. Arī mēs jau esam piedzīvojuši to, kā pie varas var nonākt margināli spēki ar izteikti populistiskām programmām un saukļiem.
Neapmierinātība ar līdzšinējiem valsts vadītājiem bija būtiska tēma arī parlamenta vēlēšanās Francijā, kur prezidents Emanuels Makrons lika visu uz to, ka vēlētāji tomēr nāks pie prāta un atbalstīs viņu.
Šajā spēlē Makrons būtībā zaudēja, lai gan gala rezultāts nebija tik katastrofāls, kā varēja būt. Bet aizdomīgi līdzīgu spēli šobrīd gatavs spēlēt Baidens, un Amerikā likmes arī ir gana augstas.
Uzbrukums Trampam dažas dienas pirms Republikāņu partijas konventa liecina, ka līdzīga šķelšanās vērojama arī pretējā nometnē – uzbrucējs bijis republikānis.
Pēc tam, kad Francijā Marinas Lepēnas galēji labējā partija jūnijā uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Makrons meta kauliņus un izsludināja nacionālās vēlēšanas.
Šo vēlēšanu otrā kārta izraisīja trīspusēju šķelšanos, no kuras kā uzvarētāji (bet ne absolūti) iznāca kreiso spēku koalīcija, otrajā vietā ierindojās Makrona centriskā alianse (visticamāk, zaudējot iespējas vienpusēji diktēt noteikumus), bet trešajā vietā ierindojās Lepēnas grupējums.
Makrons tagad var nonākt strupceļā ar valdības veidošanu, bet vismaz labējie nacionālisti netiks pie premjerministra amata.
Mācība no Francijas, tāpat kā no Lielbritānijas, ir tāda, ka vēlētāji labprāt atbalsta kreisos, bet nevēlas turpināt atbalstīt līdzšinējos vadītājus.
Bet ASV Demokrātu partija var likt aiz auss, ka ļoti veiksmīga taktika var būt arī vēlēšanu izvēles veidošana ar mērķi mazināt lielāku kaitējumu.
Francijā galēji labējie otrajā vēlēšanu kārtā uzrādīja vājākus rezultātus, jo kandidāti no pārējā politiskā spektra vēlēšanas uztvēra kā ārkārtas situāciju valstī: kreisie un centristi sadarbojās, noņemot dažus savus kandidātus no trases, lai koncentrētu pret labējiem noskaņoto vēlētāju balsis.
Tas kādam varbūt bija sāpīgi, taču atsevišķu kandidātu stratēģiskā izstāšanās novērsa labējo ekstrēmistu nākšanu pie varas.
Vilkt paralēles starp abiem Atlantijas krastiem varbūt nav gluži korekti, tomēr vairākas analoģijas gluži vai duras acīs.
Arī Baidenam pēc četriem gadiem Baltajā namā jāpārliecina kašķīgi noskaņoti pilsoņi, turklāt laikā, kad rodas arvien lielākas šaubas par viņa garīgo spēju asumu.
Un demokrāti var zaudēt prezidenta vēlēšanās noziedzniekam, kuru ASV universitāšu pētnieki šogad aptaujā atzina par sliktāko prezidentu štatu vēsturē.
Baidena vārds vēlēšanu biļetena augšpusē var arī palielināt iespēju, ka republikāņi uzvarēs Kongresā un daudzās štatu un vietējās vēlēšanās. Augstāko tiesu konservatīvie jau kontrolē.
NATO samits, kurā pagājušajā nedēļā namatēva lomā iejutās Baidens, bija iespēja viņam stabilizēt savus politiskos pamatus, taču ir diezgan liela iespēja, ka viņu gaida vēl citas nepatikšanas.
Daļēji tas ir aizspriedumu dēļ, kas liek cilvēkiem izcelt informāciju, kas atbalsta jau esošos vēstījumus.
Amerikāņiem pašiem ir labs piemērs – prezidents Džeralds Fords, atlētisks un iznesīgs valstsvīrs, reiz neveikli paklupa un, kā gadījās, kā ne, tautā nostiprinājās iespaids, ka viņš ir patizls.
Kopš tā laika ikreiz, kad viņš paslīdēja, paklupa vai krita, kaut vai slēpojot, šie sižeti apstiprināja vēstījumu. Un, tā kā kameras vienmēr atrodas tuvu prezidentam, paslīdēšana nekādi nevar palikt nepamanīta.
Vai nu tas taisnīgi vai ne, bet Baidens ir zem lupas:
katru reizi, kad viņš runā ne tā vai viņam gadās kāda ķibele, vēlētāji gūs apstiprinājumu viedoklim par viņa bezspēcību.
Nebūs pat vajadzīga tāda katastrofa kā kandidātu debates pagājušajā mēnesī. Un lai die’s nedod kam tādam atkārtoties!
Pašlaik, protams, ir dīvaini redzēt Baltajā namā reiz jau pabijuša 78 gadus veca miljardiera vēlēšanu kampaņu pret eliti un galveno sāncensi, kas balstīta vecuma argumentā – abi kandidāti šajā ziņā ir viens otra vērti, un arī Tramps nav tā spožākā lampiņa virtenē: pagājušajā nedēļā viņš Viktoru Orbānu nodēvēja par Turcijas premjeru.
Tomēr demokrātiem būtu vieglāk, ja viņus vēlēšanās pārstāvētu svaigāki spēki, par kuriem cilvēki patiešām varētu gribēt balsot.
Kampaņā vajadzētu runāt arī par Trampa prāta spējām un asumu, taču tā nav tēma, ko Baidens var šobrīd izvirzīt, turklāt tagad šo iespēju aizēno Trampa sašautā auss.
Pagaidām izvēle starp Baidenu un Trampu daudziem šķiet tik nepatīkama izšķiršanās balsot par mazāko ļaunumu, ka rezultāts var arī nebūt labvēlīgs šķietami loģiskajai izvēlei par labu demokrātiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Satversmei atbilst izglītošana privātskolās tikai valsts valodā.
Darbu sāk “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Jelgavas novada dome joprojām bez priekšsēdētāja.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Jānis Citskovskis zaudē Valsts kancelejas vadītāja amatu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija bombardē Ukrainas civilos objektus.
Vašingtonā norisinās NATO 75 gadu jubilejas samits.
Eiropas futbola čempionātā uzvar Spānija.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Donaldam Trampam sašauj ausi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
