liepajniekiem.lv
Un daudzi sakarīgi, domājoši un izglītoti amerikāņi nebeidz atkārtot: Amerikas demokrātija un pārvaldība tagad saskaras ar ilgstošu ļoti lielu apdraudējumu periodu.
Tramps ir atteicies apsolīt miermīlīgu varas pāreju, ja viņš zaudētu vēlēšanās, un ir paziņojis par savu nodomu valdīt kā atriebīgs partizāns, ja viņš uzvarēs, raksturojot demokrātus kā “ienaidnieku no iekšpuses” un “radikālos kreisos vājprātīgos”, kuriem derētu uzsūtīt Nacionālo gvardi.
Trampa uzvara varētu izraisīt ievērojamu pilsonisko haosu,
daļēji saistībā ar ASV Augstākās tiesas lēmumu, ka bijušie valsts prezidenti ir imūni pret tiesisko vajāšanu par oficiālo rīcību savu pilnvaru laikā.
Apbruņots ar šo spriedumu, viņš jau ir paziņojis par savu apņēmību tikt galā ar oponentiem. ASV no neliberālas republikas varētu kļūt par diktatūru.
Otrajā termiņā Tramps būtu pakļauts mazākam skaitam dažādu birokrātisku ierobežojumu, kas jau tā tik tikko apvaldīja autoritāros impulsus, ko viņš izrādīja savā pirmajā pilnvaru termiņā.
Viņa izteikumi par iecerēm pārveidot federālās valdības drošības aparātu visai skaidri norāda uz atriebības vadītām iecerēm realizēt represijas.
Bez īpašām ceremonijām Tramps ir solījis izķidāt profesionālu, bezpartejisku civildienestu un to aizstāt ar saviem lojālistiem.
Visai nepatīkama aina paveras, iztēlojoties, ka, piemēram Centrālo izlūkošanas pārvaldi vai Federālo izmeklēšanas biroju vada nevis nozares profesionālis, bet gan Trampa ieliktenis.
Vai, teiksim, Iekšzemes drošības departamentu uzrauga kāds Trampa domubiedrs imigrācijas jautājumos.
Neprasmīgi vadītas, šāda līmeņa iestādes, kuras turklāt saskartos ar pamatīgām pārmaiņām darbinieku sastāvā – profesionāļus aizstātu lojālisti –, varētu pamatīgi ietekmēt amerikāņu ikdienas dzīvi visā valstī.
Tas varētu ietvert, piemēram, nereģistrētu imigrantu masveida deportāciju vai dedzīgu abortu aizliegumu izpildi.
Katra no šīm iniciatīvām izraisītu liela mēroga sociālos traucējumus, ko jau iezīmēja Trampa administrācijas īstenotā ģimeņu šķirtības politika uz robežas un neārstētas un medicīniski apdraudētas grūtnieces pēc Augstākās tiesas lēmuma, ar kuru tika atcelts 50 gadus senais spriedums, kas legalizēja abortu veikšanu visā valstī, pazīstams kā “Ro pret Veidu”.
Īpaši jau iespējamās izraidīšanas varētu raisīt bīstamas konfrontācijas starp tiesībaizsardzības iestādēm un imigrantiem, un visiem amerikāņiem, kuri nepareizā laikā nonāktu nepareizā vietā.
Trampa iecerētais valdības modelis, visticamāk, jebkuru pretestību uztvertu kā ieganstu vardarbīgai pretreakcijai.
Iespējamo rīcības modeli jau ieskicēja Trampa pirmās administrācijas reakcija uz “Black Lives Matter” protestiem 2020. gada vasarā.
Varētu padomāt – nu, un lai! Gan jau tie amerikāņi kaut kā tiks galā ar imigrantiem un abortu tiesībām.
Bet spriedze pašu mājās pilnīgi noteikti atstās iespaidu uz spējām darboties starptautiskajā arēnā, un te nu vismaz pagaidām ASV tomēr ir dominējošais spēks daudzu globāla mēroga jautājumu risināšanā.
Ja arī kaut kādā brīdī galvenā starptautiskās kārtības noteicēja un ietekmētāja reputācija sašķobījās, neviens tomēr neuzdrīkstas amerikāņos neieklausīties. Vismaz līdz šim tā bija.
Trampa pirmā prezidentūra jau ieskicēja dažādus starptautiskus kāzusus.
Otrais piegājiens būs daudz drastiskāks. Roka piešauta, pieaugošās ambīcijas vēl vairāk aizmiglo skatu, un parādās tāda kā “visu vai neko” sajūta. Galu galā, šis jau būtu otrais, pēdējais termiņš Baltajā namā.
Un viens otrs eksperts jau norāda, ka iespējami ir pat tik dramatiski scenāriji kā pilsoņkara izcelšanās Savienotajās Valstīs.
Tramps savus aicinājumus uz Amerikas izolacionismu apvieno ar solījumu “padarīt Ameriku atkal diženu” – it kā 20. gadsimta astoņdesmito vai piecdesmito gadu ASV būtu bijusi perfekta sabiedrība, ko amerikāņi tagad varētu radīt no jauna šajā gadsimtā.
Varbūt tieši nostalģija pēc kaut kāda pagājuša zelta laikmeta vai vecās kārtības ir tā stīga, uz kuras tik veiksmīgi izdodas spēlēt gan Trampam, gan citiem populistiem citās valstīs?
Būtisks aspekts ir arī ASV vēlēšanu sistēma, kura būtībā nav mainījusies pēdējos vairāk kā 200 gadus.
Tās galvenais elements ir elektoru kolēģija – mehānisms, kā tiek izraudzīts prezidents. Sistēmu ASV dibinātāji izveidoja ar mērķi sabalansēt vēlētāju intereses gan lielos, gan mazos štatos.
Diemžēl šī sistēma var radīt situāciju, ka kandidāts, kurš saņem mazāku balsu skaitu visā valstī, var tomēr kļūt par prezidentu, ja viņš iegūst vairāk elektoru balsis.
Piemēri nav nemaz tik tālu jāmeklē – tas notika vēlēšanās 2000. gadā (Džordžs Bušs un Als Gors) un arī 2016. gadā (Donalds Tramps un Hilarija Klintone). Klintone ieguva par aptuveni 3 miljoniem vairāk balsu nekā Tramps, taču viņa nekļuva par prezidenti.
Elektoru kolēģija tika veidota laikā, kad valsts bija mazāka un informācijas aprite un komunikācijas tehnoloģijas daudz ierobežotākas.
Sistēmas kritiķi apgalvo, ka mūsdienu apstākļos, kad komunikācija ir momentāna un vēlētāji ir daudz labāk informēti, tieša balsošana būtu demokrātiskāks veids, kā izraudzīt prezidentu.
ASV ir bijušas vairākas nopietnas diskusijas un iniciatīvas par vēlēšanu sistēmas reformēšanu vai aizstāšanu ar citu modeli, piemēram, tiešo prezidenta vēlēšanu sistēmu.
Līdz šim tās nav novedušas pie būtiskām pārmaiņām. Aptaujas liecina, ka liela daļa amerikāņu atbalsta pāreju uz tiešām prezidenta vēlēšanām.
Neskatoties uz šo diskusiju un iniciatīvu pastāvēšanu, sistēmas maiņa ir ļoti sarežģīta, jo tas prasa konstitucionālu grozījumu, kas nozīmē divu trešdaļu balsu vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, kā arī trīs ceturtdaļu štatu ratifikāciju.
Tas ir liels politisks izaicinājums, īpaši ņemot vērā radikālo polarizāciju ASV politikā, kas, neatkarīgi no šodienas vēlēšanu iznākuma, noteikti kļūs vēl saspīlētāka.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima konceptuāli atbalsta valsts budžetu.
Pirmajā instancē notiesā Mārtiņa Bunkus slepkavu un nozieguma pasūtītājus.
“Jaunā vienotība” atgriežas partiju reitinga galvgalī.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Vienotā sabiedriskā medija valdi vadīs Baiba Zūzena.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Kurskā Krievijas pusē karo ziemeļkorejieši.
Izraēla ierobežo ANO palīdzību Gazā.
Spānijā postoši plūdi.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Moldovas prezidente Maija Sandu uzvar vēlēšanās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
