liepajniekiem.lv
Pārmaiņas būs arī 2025. gadā, kā tad bez tām. Un aizvien politiķi stāsta, ka šīs izmaiņas ir solis uz priekšu, arī tad, ja tā ir atgriešanās pie kaut kā, kas jau izdzīvots agrāk.
Uzņēmējiem jārēķinās, ka stabilitātes nav un nebūs. Tomēr tā nav tikai valdības vaina. Mazajai Latvijai ir jālokās ģeopolitisko un finanšu pārmaiņu vējos, kurus mums nav iespēju kontrolēt.
Ne kovidu, ne Krievijas agresiju, ne teroristus, ne Izraēlu, ne arī Eiropas, Amerikas, Ķīnas ekonomikas veselību mēs nevaram regulēt – to dara pasaules varenie.
Tāpēc arī budžeta prioritātes mainās. Mūsdienu konteksts – drošība pirmajā vietā. Un periodā, kad ekonomika buksē, bet naudas kādām pozīcijām ir jāatvēl vairāk, jālaipo.
Vārds “laipot” ir ļoti ietilpīgs, un tā nozīme – izšķiroša.
Tajā rodams pareizais risinājums: kā jēgpilni šķetināt valsts finanšu un ekonomikas konkurētspēju komplektā ar politisko drosmi sabiedrībai paskaidrot, kāpēc daļai tautas dzīve nebūs tik laba, kādu viņi vēlētos.
Un te politiskās drosmes ir pamaz, jo tie, kas skaļāk kliedz, dabū vairāk. Vēl var teikt: tām nozarēm, kurām ir spēcīgāka arodbiedrība un/vai lobijs, atkal pieliks pie algas.
Manuprāt, algas būtu jāiesaldē ne tikai valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem.
Jā, varbūt tas nav godīgi, bet toties valstiski, ņemot vērā ne sevišķi spožo valsts ekonomisko situāciju un drošības apdraudējumus.
Un arī jautājums par minimālās algas celšanu 2025. gadā ir diskutabls. Tas ir tāds zināms apmāns – jā, pieaugs alga. Šodien pieaugs, bet – kas būs rīt?
Varbūt labāk tā: šodien iztiekam – pieaugs rīt!
Algu pieaugumam jābūt sabalansētam ar ekonomikas vai konkrētā uzņēmuma spējām maksāt lielākas algas, nevis no valdības tehniska lēmuma celt atalgojumu par tik vai tik.
Analītiķi norāda, ka algu kāpums joprojām pārsniedz darba ražīguma pieaugumu. Tas savukārt vājina konkurētspēju.
Valdība iecerējusi, ka minimālā alga ik gadu pieaugs par 40 eiro, līdz 2028. gadā sasniegs 860 eiro mēnesī. Nedomāju, ka kāds var prognozēt, kādā ģeopolitiskā, ekonomiskā, finansiālā stāvoklī mēs būsim pēc četriem gadiem.
Varbūt tad minimālajai algai būs jābūt jau 1000 eiro? Bet varbūt gluži otrādi – krietni zemākai.
Mainās darbaspēka nodokļi. Daļa šodienas politiķu paši ievārīja to neapliekamā minimuma, dažādo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju putru, ko strebjam kādus sešus gadus.
Tad stāstīja, ka tas ir pats godīgākais algu aprēķins, kādu latvju tauta jebkad baudījusi. Tikai paša baudījuma nebija, jo normāls cilvēks nekādi nespēja saprast, kāpēc viņš algā saņēma tieši tik. Ko tad tagad saka lēmēji?
Izrādās, vajagot vienkāršot. Un arī tad sistēma būšot visnotaļ godīga, jo “visiem būs vairāk”. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām – 510 eiro mēnesī.
Turklāt plānots ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu (tāpēc varbūt mana polemika par prognozējamo minimālo algu kritizējama…).
Lai vienkāršotu nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) paredzēts noteikt visiem vienādu likmi – 25,5% apmērā, lielākiem ienākumiem saglabājot solidaritātes nodokli – 33%.
Darba devēji jau sen pīkstējuši, ka vecā sistēma ir sarežģīta un nepieciešams to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.
Turpmāk tātad neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, bet Finanšu ministrija sola, lai gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme mainās no 20 un 23 procentiem uz 25,5, darbaļaudis “uz rokas” saņems vairāk.
Finanšu ministrijas sagatavotais un valdībā iesniegtais likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, izdevumi – 17,093 miljardi eiro. Tas abās pozīcijās ir vairāk nekā šogad par aptuveni 583 (ieņēmumi) un 877 miljoniem (izdevumi).
Valdība vakar ārkārtas sēdē atbalstīja šo projektu.
Par galveno prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Ikvienam normālam cilvēkam ir saprotams, ka tā ir jābūt.
Satraukums drīzāk ir par šīs prioritātes saprātīgu īstenošanu. Ne tikai par katra eiro lietderīgu ieguldīšanu, bet arī par ieguldīšanu konkrēti visnepieciešamākajos virzienos un tehnikā.
Lai naudu drošībā iegulda, nevis grūž tāpēc, ka tā kaut kur ir jāliek.
Ņemot vērā Latvijas valstisku izgāšanos, nespējot kontrolēt “AirBaltic”, “Rail Baltica”, elektrovilcienu iepirkumu projektus, nosargāt militārās noliktavas, ir šaubas, vai tagad ir kas mainījies izdošanās virzienā.
Provokācija: vai uz robežas ar Krieviju tiešām ir vajadzīgs peldošs žogs, kurš uzbūvēts purvā uz pontoniem un kurš kalpo vairāk kā psiholoģiska, ne fiziska barjera? Žogs, kuram ne tik purvainā apvidū cauri var izskriet makāns alnis…
Vai varbūt tomēr ieguldīt tehnoloģijās, kas fiksē, kā bēgļi, šķērsojot robežu, slīkst purvā un viņiem jādodas palīgā…? Nu, ja, protams, tehnoloģijas ļauj atšķirt bēgli no lielā purva dundura…
Visbeidzot jautrībai kāds citāts:
“Ja es aiziešu no politikas, tad jūs būsiet tādā trubā, jūs tādā purvā dzīvosiet! Un Šlesers jums ir šodien vajadzīgs vairāk nekā jebkad.”
Jā, to, saņemot vienbalsīgu biedru atbalstu autoritārās partijas vadītāja amatā, kongresā pagājušajā nedēļā sacīja galvenais varonis – “buldozeru un ekskavatoru darbinātājs, uzņēmēju atbalstītājs”.
Vai viņš pats diez atceras, cik partiju dibinājis un cik nomirdinājis.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valdība atbalsta fiksēto neapliekamo minimumu un IIN likmes paaugstināšanu.
Latvijas Banka samazina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,6%.
Alūksnes pusē uziet Latvijas vēsturē lielāko narkotiku ražotni.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalās Arajološas grupas sanāksmē Polijas pilsētā Krakovā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklē Londonu, Parīzi, Romu un Berlīni.
Krievijā apmāca tūkstošiem Ziemeļkorejas kājnieku, kas var nonākt frontē Ukrainā.
Nobela Miera prēmiju piešķir japāņu organizācijai par centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons aicina apturēt to ieroču eksportu Izraēlai, kas tiek izmantoti kaujās Gazas joslā un Libānā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
