liepajniekiem.lv
Taču šie nav parasti laiki. Pilnīgi iespējams, pat varbūt ticami, ka Donalds Tramps tomēr uzstās, lai Ukraina pieņemtu šo plānu vai kaut ko tam ļoti līdzīgu līdz amerikāņiem tik nozīmīgajai Pateicības dienai.
Ja Volodimirs Zelenskis atteiksies, Tramps varētu liegt Ukrainai piekļuvi amerikāņu izlūkdienestu datiem un modernajām ieroču sistēmām – tieši tāpat, kā viņš to uz laiku izdarīja šī gada sākumā, un jau toreiz tam bija jūtamas sekas.
Zelenskis video uzrunā tautai brīdināja, ka Ukraina piedzīvo “vienu no grūtākajiem brīžiem mūsu vēsturē”.
Kā teica Voltērs: “Kungs, pasargā mani no draugiem.” Jo ar ienaidniekiem Ukraina pašlaik vēl tiek galā, protams, ar sabiedroto palīdzību.
Ja atmet šī plāna neskaidrības un dīvainības (piemēram, tas aizliedz Ukrainai palaist raķeti uz Maskavu vai Sanktpēterburgu, bet neliedz bliezt jebkur citur Krievijā, un neparedz nekādus ierobežojumus Krievijas triecieniem), atklājas gaužām vienkāršs darījums.
Krievija tiek atalgota par iebrukuma apturēšanu, saglabājot visu sagrābto teritoriju un pat vēl vairāk, pieķerot klāt arī tās, kuras tā nav ieņēmusi, to atkal uzņem starptautiskajā sabiedrībā, tostarp G8, un tai tiek piešķirts sankciju atvieglojums un iespējas pelnīt naudu.
Ukraina savukārt iegūst pamieru, iespēju arī pašai pelnīt un amerikāņu garantiju, ka Krievija tai vairs neuzbruks.
Politiķa pretenzijas pieteikušajam režisoram Alvim Hermanim tas nemaz nešķiet tik slikti. Gan jau vēl atradīsies tādi, kas teiks, ka miers vienmēr būs labāks par karu.
Bet plāns Ukrainai paredz pagalam nedrošas nākotnes izredzes, un nedēļas nogalē dzirdētās “krievu pasaules” koncepta autora Aleksandra Dugina
prognozes, ka divu gadu laikā nekādas Ukrainas nebūs vispār, bažas tikai pastiprina.
Plāns paredz, ka Zelenskis būtu spiests atteikties no lielām pilsētām ar iedzīvotājiem, kurus atdotu Krievijai, kā arī no plašajiem nocietinājumiem, ko Ukraina izveidojusi pēdējo trīs gadu laikā.
Tiktu būtiski vājinātas tās aizsardzības spējas. Ukraina drīkstētu uzturēt ne vairāk kā 600 000 karavīru, kamēr Krievijai ierobežojumu nebūtu.
Ukrainas teritorijā nedrīkstētu atrasties NATO karaspēks, kas nozīmē beigas līdzšinējiem Eiropas plāniem par miera uzturēšanas spēkiem. Un vispār – šādas prasības parasti izvirza agresorvalstij.
Sanāk, ka agresija tiktu dāsni atalgota.
Tas motivētu Vladimiru Putinu atkārtoti uzbrukt Ukrainai un dotu Kremlim naudu un laiku atjaunot armijas, kas vajadzīgas viņa ilgtermiņa mērķim – draudēt un izdarīt spiedienu uz kaimiņvalstīm.
Putins regulāri lauž starptautiskos līgumus. Viņš zina, ka Trampa vadībā Amerika izturas pret saviem Eiropas sabiedrotajiem bezgala pavirši – tos neviens neiesaistīja šī plāna izstrādē.
Trampa komanda apgalvo, ka šāds pesimistisks skatījums ignorē drošības garantijas, ko ASV piedāvā Ukrainai.
Piemēram, plāna 10. punkts nosaka, ka, Krievijai iebrūkot, ASV veiks “koordinētu militāru reakciju”.
Bet zināmu iemeslu dēļ ticēt Trampa Amerikai nav diez ko jēdzīgi.
Jau Baraka Obamas un Džo Baidena laikā ASV visai skaidri paziņoja, ka Ukrainas dēļ ar Krieviju tieši nekaros. Trampa laikā nav skaidrs, vai pat NATO dēļ Amerika karotu ar Krieviju.
Plānā paredzētās Ukrainas “garantijas” ir pilnībā atkarīgas no Trampa iegribām.
Vēl viens apliecinājums tam, ka šis plāns ir slikts, ir tas, ka faktiski tas ir ultimāts. Jo, ja tas Ukrainai piedāvātu reālas iespējas izglābties, kāpēc Trampam būtu tas jāuzspiež? Ja Eiropas sabiedrotie domātu, ka tas ir gudrs risinājums, kāpēc viņi tagad meklē jebkādu veidu, lai to aizkavētu?
Trampisti atbild, ka “Ukrainai jāskatās acīs realitātei”: tā frontē zaudē teritoriju, un jebkuram darījumam šie procesi ir jāatspoguļo.
Ukrainas pilsētas un enerģētikas infrastruktūru nakti pēc nakts bombardē Krievijas droni un raķetes.
It kā vēl ar visu pārējo nebūtu gana, Zelenskim vēl jārisina korupcijas skandāls, kurā amatpersonas, iespējams, piesavinājušās desmitiem miljonu dolāru un kas varētu sniegties līdz pat viņa administrācijas augšgalam.
Tramps Ukrainas problēmas acīmredzami uztver kā kaut ko, ko izmantot. Visa kara laikā gan ASV un Eiropas atbalsts Ukrainai ir bijis par mazu un pārāk lēns.
Šobrīd Tramps ir panācis to, ka par ieroču piegādēm ASV saņem samaksu.
Bet nupat Eiropa nespēja vienoties par Krievijas aktīvu konfiskāciju, lai Ukrainai nodrošinātu 140 miljardus eiro.
Eiropas līderi, kuri šajās dienās sazvanās un satiekas jau tādā kā panikas režīmā, tagad maksā sūru cenu par savu neizlēmību. Un ne jau pirmo reizi.
Kas tad šādā situācijā atliek Zelenskim? Ukrainai jādara viss iespējamais, lai izvairītos no cīņas pret Trampu un Putinu vienlaikus. Tāpēc labākais risinājums ir pateikties Trampam par viņa centieniem un iesaistīties plānā vai vismaz radīt iespaidu, ka tas tiek darīts.
Mērķim jābūt uzlabojumu panākšanai, cerot, ka Putins iebildīs un arī mēģinās iegūt vairāk no vienošanās.
Ja sarunas iestrēgs, Tramps galu galā zaudēs interesi.
Eiropas līderiem nekavējoties jāveido alianses ar veselo saprātu saglabājušajiem republikāņiem ASV Kongresā un jāatrod līdzekļi, lai Ukraina var turpināt cīņu; iespējams, cīnīties bez Amerikas.
Cīņa būtu izmisīga, un izmaksas augstas, bet daudz zemākas nekā NATO aizsardzība pret Krievijas draudiem, ja Ukraina sabruktu. Jo tie būtu daudz lielāki.
Tieši tādēļ pašreizējais plāns ir bīstams ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai.
Laikā, kad ASV prezidentu vada mistiski redzējumi par milzu peļņu Amerikas uzņēmumiem, kā arī personīga nepatika pret Zelenski, maldi par Putinu un Krieviju, aplams priekšstats par valstsvīra cienīgu rīcību, notikt var jebkas. Turklāt nevaram būt droši, ka plānam kājas neaug Kremlī.
Britu laikraksts “The Guardian” savā analīzē norāda, ka miera plānā atrodami vairāki formulējumi, kas sākotnēji, šķiet, rakstīti krievu valodā: tekstā ir vairākas frāzes, kas krieviski izklausītos organiski, bet angļu versijā – nedabiski.
Vēl tiešāki bija divi republikāņu senatori, kuri drošības forumā Halifaksā, Kanādā, paziņoja, ka ASV nav “miera plāna” autors tā pašreizējā formā un ka drīzāk tas ir izstrādāts Krievijā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Nosvin Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu.
Valdība izskata priekšlikumus budžetam.
Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova uzvar pasaules čempionātā pludmales volejbolā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima lielā vienprātībā par jauno ģenerālprokuroru ieceļ Armīnu Meisteru.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus.
Bez būtiskiem panākumiem noslēgusies ANO klimata konference.
Dienvidāfrikā aizvadīts G20 samits.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps iniciē slepeni izstrādātu “miera plānu” kara izbeigšanai Ukrainā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
