liepajniekiem.lv
Valsts prezidents konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu atdeva atpakaļ tautas kalpiem otrreizējai caurlūkošanai, turklāt pateica priekšā ideju, kā nomierināt sakarsušos prātus, proti, jautājumu uzticēt Saeimas nākamajam sasaukumam.
Vistrāpīgāk šo gājienu raksturoja eksprezidents Valdis Zatlers. Viņš “Delfi TV studijā” pauda, ka “no tās muļķības palīdzēja iziet Valsts prezidents, kas izturēja cienīgu prezidenta pauzi un tad arī iznāca ar vienu negaidītu priekšlikumu, jo visi bija aizrāvušies – “mēs tagad cīnīsimies līdz galam” –, un
pasniedza tās trepes, ar kurām politiskās partijas no saviem kokiem varētu nokāpt mierīgi”.
Dažu partiju pārstāvji līdz ar to atviegloti nopūtās, jautājumu par konvencijas denonsēšanu ātri nogrūžot nākamajai Saeimai un sajūtoties kā sabiedrības saliedētāji.
Kaut arī opozīcijas partijas un valdošās koalīcijas disidenti Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par denonsēšanu pirms tam Saeimā balsoja disciplinēti, bija redzams, ka ne visi politiķi tam piekrīt un tāpēc nejūtas iekšēji komfortabli.
Cilvēku iziešana ielās un Valsts prezidenta lēmums denonsēšanu deputātiem izvērtēt atkārtoti šo iekšējo nemieru tikai vairoja.
Tagad, tā teikt, miers mājās. Bet, protams, tikai uz kādu laiku.
Jautājums par Stambulas konvenciju līdz ar to automātiski nonāk partiju priekšvēlēšanu programmās. Kaut gan tēmas jūtīguma dēļ dažas partijas to centīsies piegludināt, lai nepazaudētu vienas vai otras pozīcijas piekritēju balsis un nenostājoties stingrās “par” un “pret” pozīcijās.
Nu, piemēram, aptuveni tā: mēs esam par vardarbības izskaušanu, mēs esam par nacionālās likumdošanas stiprināšanu šajā jomā, un
Stambulas konvencijai nav izšķiroša nozīme – tie ir tikai vārdi, ne darbi.
Pretstāvi sabiedrībā nokaitēja ZZS gājiens, pēkšņi mainot savu viedokli un pieslejoties opozīcijai par starptautiskā līguma izpildes pārtraukšanu. Vai tas nāks par labu šai partiju savienībai, vēl ir liels jautājums.
Ir vēlētāji, kuriem nav būtiski, cik reizes kažoks mētāts uz vienu un otru pusi vai cik partijās pabijis, aizgājis, izmests kāds no politiķiem, vai cik daudz partiju kāds dibinājis un likvidējis, pat paliekot valstij parādā simtiem tūkstošu eiro.
Vēlētāju atmiņa ir ļoti īsa. Un padarītie darbi ne tuvu nav noteicošais, lai iekarotu vēlētāju simpātijas.
Arī inteliģence un pieklājība nebūs pieprasītāko īpašību topā. Spēja daiļrunīgi apsaukāt savus oponentus un neskopoties ar lamuvārdiem daļai tautas patīk vairāk.
Stambulas konvencijas jautājuma nolikšana it kā malā tomēr krīzi valdībā nav atrisinājusi. Viens uz otru paļauties tagad var tikai “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie” (P), jo ZZS paši sevi ir izslēguši no uzticamo partneru kluba. Kaut varas partiju – JV un P – starpā valda saspīlējums.
Šobrīd jārunā par to, vai maz Saeimai izdosies pieņemt 2026. gada budžetu. Aizvadītajā nedēļā budžeta projektu apstiprināja konceptuāli – pirmajā lasījumā.
Nav izslēgts, ka ZZS centīsies darba kārtībā iedabūt kādas savas intereses, pielietojot šantāžas sastāvdaļu – ja nebūs tas un šis, par budžetu nebalsosim.
Un runas par to, ka “mēs domājam valstiski” beidzas tajā brīdī, kad paša kažoks kļūst par valstiskuma elementu.
Kāds varbūt sacīs – viss kārtībā, pirmais lasījums aizgāja, aizies arī otrs! Paga, paga – kā aizgāja? Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam “par” nobalsoja 51 deputāts… Vai tam pašam kādam šķiet, ka tiešām viss kārtībā? Nepavisam.
Tomēr valdības (ne)stabilitātes trejkājim vismaz viena kāja nostiprināta – tā, ko ļodzīja Stambulas konvencija.
Gribu pieskarties vienam būtiskam aspektam. Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN ir samērā viegli administrējams un ir viens no valsts finansiālajiem stūrakmeņiem.
Katru gadu, lemjot par budžetu, uzpeld dažādi priekšlikumi par PVN likmes samazināšanu (jā, vienmēr tikai uz leju) kādai preču vai pakalpojumu grupai. Lemt par atbalstu kādai nozarei ir kas līdzīgs izdienas pensiju jautājumam.
Kam šodien viegli, gribētu teju visi, bet – kas par to maksās?
Tieši tā, kas finansēs drošību, izglītību, medicīnu? Kādai nozarei palīdzot, citai nāksies turēt lielāku slogu. Citiem vārdiem sakot, mēs jau būsim tie, kas par visu samaksās.
Piemēram, kā ar dzīves dārdzību cīnīties palīdzēs PVN samazinājums maizei, pienam, olām un putna gaļai? Jā, teorētiski mazāk nodrošināts cilvēks par maizes klaipu varētu nosacīti maksāt nevis 1,21 eiro, bet gan 1,12 eiro, ja PVN tiek samazināts no 21 līdz 12 procentiem. Par 9 centiem mazāk.
Bet – kurš teica, ka tirgotājs šo starpību nepaturēs kā savu ienākumu daļu un maizes cena diži mainīsies?
Bet valsts budžets gan zaudēs miljonus. Jo vairāk atvieglojumu, jo mazāk naudas saņems budžets, bet to, ņemot vērā pieaugošās vajadzības, jau tā ir grūti salāpīt.
Piemēram, Igaunijā, lai papildinātu aizsardzības budžetu, nesen tika palielināta PVN likme, un daudzi šādu soli kritizē. Vai mēs sākumā samazināsim, bet pēc tam arī sāksim meklēt ceļus, kā palielināt?
Priekšlikumu klāstā par PVN samazināšanu politiķi jau pievieno cūkgaļu, sabiedrisko ēdināšanu un citas jomas. Klau, a kāpēc ne liellopu gaļu…?
Zīmīgi, ka biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija, tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis solīto rezultātu. Ekonomikas ministrija gan ir citādās domās.
Tātad – darāmies un ņemamies. Bet – kāds ir rezultāts?
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima pirmajā lasījumā atbalsta 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus.
Protestā pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pulcējas 10 000 cilvēku.
Veikalu tīklu “Maxima” soda ar 1,8 miljoniem eiro par negodīgu tirdzniecības praksi.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija raķetes un trieciendronus masīvi vērš pret Ukrainas enerģētiku.
Pasaules līderi pirms ANO klimata konferences pulcējas Brazīlijā.
Ungārijas premjerministrs panāk ASV sankciju atlikšanu savai valstij par naftas pirkšanu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ņujorkas mēra vēlēšanās uzvar demokrātu politiķis Zorans Mamdani – pirmais musulmanis ASV lielākās pilsētas vadītāja postenī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.