liepajniekiem.lv
Tomēr skaidri redzams, ka Trampa izolacionisms un antipātijas pret Ukrainu savu ir paveikuši – vairāk tomēr bija to republikāņu, kas balsoja pret palīdzības sniegšanu.
Pats Tramps gan pēdējās dienās, kad tuvojās izšķirošais balsojums, bija neraksturīgi kluss, un vismaz skaļi nemudināja republikāņus balsot pret.
Varbūt aizņemts ar krimināllietas iztiesāšanu, kurā apsūdzēts saistībā ar “klusēšanas naudas” maksāšanu pornoaktrisei Stormijai Danielsai.
Tomēr viņa kaismīgākie pielūdzēji, piemēram, Džordžijas pārstāve Kongresā Mārdžorija Teilore Grīna un Mets Gecs no Floridas, bija galvenie “pret” kampaņas bīdītāji.
Saukļi gan neko jaunu nepauda.
“Ja tik ļoti mīlat Ukrainu, tad brauciet uz turieni, bet šo valsti atstājiet tiem, kas mīl to,” aptuveni tāds būtu īsais kopsavilkums.
Patiesībā ārpolitika jau pasen ir bijusi viena no Trampa vājajām vietām viņa centienos pilnībā kontrolēt Republikāņu partiju.
2023. gada decembrī, īsu brīdi pirms republikāņi pārņēma kontroli pār Pārstāvju palātu, Kongress pieņēma likumu, kura līdzautors bija Trampa sabiedrotais, Floridas senators Marks Rubio, un kas aizliedz prezidentam vienpusēji izstāties no NATO.
Rubio toreiz uzsvēra, ka jaunais likums ir paredzēts jebkuram prezidentam, taču mērķis bija skaidrs.
Tramps pirms tam vairākkārt bija izteicies, ka varētu mēģināt izvest valsti no transatlantiskās militārās alianses. Neviens cits prezidents nav ieņēmis šādu nostāju.
Sestdien notikušā balsojuma nozīme ir vērtējama no republikāņu sašķeltības skatpunkta: vai stāsts ir par 101 republikāni, kas pretojās Trampa izolacionismam, vai arī par tiem 112, kas balsoja pret palīdzības sniegšanu?
Piemēram, Indiānas pārstāvis Lerijs Bušons bija tiešs un nepārprotams. “Palīdzēt Ukrainai uzvarēt cīņā pret Krieviju ir tieši Amerikas tautas un mūsu nacionālās drošības interesēs.
Vladimira Putina ambīcijas neapstājas Ukrainā,” sacīja Bušons.
Taču dedzīgākie Trampa atbalstītāji parādīja, cik tālu ir gatavi iet.
21 no viņiem balsoja arī pret militārās palīdzības sniegšanu Izraēlai, populistisko lozungu “Amerika pirmajā vietā” paceļot jaunā līmenī. Virs Trampa līdzšinējiem domas lidojuma augstumiem.
Trampam, iespējams, balsojums par šo palīdzības paketi patiesībā nemaz nebija tik svarīgs.
Bijušā prezidenta visizplatītākā attieksme pret karu Ukrainā sakņojas alternatīvā vēstures versijā, kurā viņš, uzvarot 2020. gada vēlēšanās, būtu novērsis karu jau pašā saknē.
Viņš arī ir uzstājis, ka, uzvarot novembrī, varētu panākt, lai karš tiktu pārtraukts vēl pirms viņa inaugurācijas, lai gan viņš joprojām nekur un nekādos apstākļos nav piedāvājis konkrētu plānu, kā tas vispār būtu iespējams.
Tagad ASV militārās palīdzības atjaunošana, visticamāk, nozīmē to, ka
karš Ukrainā netiks pabeigts līdz brīdim, kad amerikāņi novembrī dosies pie vēlēšanu urnām.
Bet nav šaubu, ka Pārstāvju palātas pārliecinošais balsojums par palīdzības sniegšanu Ukrainai ir politisks zaudējums bijušajam prezidentam.
Pēdējās dienās Tramps vēl mēģināja paspīdēt ar jau agrāk apzelēto ideju jebkuru palīdzību padarīt par aizdevumu, “nevis tikai dāvanu”, un arī šī iecere netika cauri.
Pagājušajā nedēļā Tramps Ņujorkā tikās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kur, kā ziņo Trampa vēlēšanu kampaņas avoti, abi apsprieda karu Ukrainā un Dudas priekšlikumu NATO dalībvalstīm tērēt aizsardzībai 3 procentus no IKP.
Pēc tam Tramps sociālajos medijos kārtējo reizi uzstāja, ka Eiropai ir palīdzībai jādod tikpat, cik ASV.
Vairāk nekā divus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma situācija Ukrainā kļūst satraucošāka. Krievija labprāt izmanto Ukrainas ievainojamību, piemēram, vēršoties pret spēkstacijām un civilo infrastruktūru.
Putins nesen paziņoja, ka “humānu apsvērumu dēļ” uzbrūk spēkstacijām pavasarī, nevis ziemā.
Viņa komentārs parādīja nepatīkamo pašapmierinātību, kas raksturo Krievijas priekšstatus par kara gaitu. Putins domā, ka uzvar, jo īpaši tāpēc, ka Rietumu demokrātiju publiskā darbība liecina par zūdošo ticību Ukrainas uzvarai.
Daži lielo ģeopolitisko spēļu skaidrotāji nesen aizrunājās pat tiktāl, ka Irānas uzbrukumu Izraēlai skaidroja ar Putina pirkstu. Tā teikt, Kremlis pierunāja Teherānu izdarīt triecienu, lai Rietumu uzmanība tiktu fokusēta uz Tuvajiem Austrumiem.
Taisnība, ka Izraēlas un “Hamās” karš, kā arī Irānas trieciens pārvirza uzmanību un resursus. Bet Putins nekad nav bijis šahists, un šādu stratēģa talantu piedēvēšana viņam tikai parāda, ka Rietumi joprojām Kremļa darbības skaidro ar sev saprotamām loģisko spriedumu ķēdītēm.
Aizmirstot, ka Putina būtību vislabāk raksturo Pēterburgas bandītu darbošanās stils. Un tur šahs diez vai ir cieņā.
Labā ziņa ir tā, ka, neskatoties uz apkaunojoši ilgo kavēšanos ar ASV palīdzības nodrošināšanu un tādēļ zaudētajām ukraiņu dzīvībām, frontē ne tuvu viss vēl nav zaudēts.
Ukraina joprojām kontrolē aptuveni 80 procentus savas teritorijas, un ukraiņu tauta joprojām ir vienota savā pretestībā krievu okupantiem.
Tiek prognozēts, ka Ukrainas ekonomika šogad turpinās augt, savukārt Krievija saskaras ar kara ekonomikas radīto spriedzi, ko vēl var saasināt stingrākas sankcijas pret tās naftas un gāzes sektoru.
Vēl viena labā ziņa pagājušajā nedēļā pienāca no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, kas vienbalsīgi apstiprināja rezolūciju par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai.
Līdz ar to rasts tiesisks pamats konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un nodot tos Ukrainas atjaunošanai.
ASV palīdzības pakete nāks tieši laikā, lai novērstu Ukrainas sabrukumu.
Tā nodrošinās gan materiālu, gan morālu stimulu, parādot ukraiņiem, ka viņi nav pamesti likteņa varā. Bet būs jādara vairāk, lai Krievijai atņemtu iegūtās priekšrocības kaujas laukā.
Ilgais gaidīšanas laiks šoziem noteikti atstājis iespaidu uz notikumiem frontē, un būs vajadzīgs laiks, lai saglābtu sabojāto.
Tiesa, neviens nespēj atdot tās dzīvības, kuras izdzisušas zem māju drupām Ukrainas pilsētās. Traģēdijas, kuru varēja nebūt, ja Ukrainai būtu bijuši ieroči, ar kuriem aizsargāt savu zemi.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Samazina Latvijas izaugsmes prognozes.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izslēgs 25 uzņēmumus, kuri turpina eksportēt uz Krieviju.
Investīciju klimatam zemākais vērtējums.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Baibu Braži pārliecinoši apstiprina ārlietu ministres amatā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV Pārstāvju palāta atbalsta likumprojektu par 61 miljarda dolāru palīdzību Ukrainai.
Izraēla veic atbildes triecienus Irānai.
Gruzijā protestē pret ārvalstu aģentu likumprojektu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV Pārstāvju palātas spīkeram Maikam Džonsonam saspīlētas attiecības ar paša partijas labējā spārna likumdevējiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
