liepajniekiem.lv
Šoreiz daudz nekavēšos pie konflikta pareizās un nepareizās puses jautājuma, kas vismaz Latvijā sociālo tīklu lietotājus šķeļ divās frontēs – Izraēlas un palestīniešu atbalstītājos.
Un vismaz viena daļa piemirst (vai arī nespēj aptvert), ka atbalsts Izraēlas valsts tiesībām uz pastāvēšanu nenozīmē automātisku šīs valsts bruņoto spēku pastrādāto noziegumu attaisnošanu ar terorisma apkarošanas mērķiem.
Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka
vairāk nekā trīs mēnešus kopš 7. oktobra notikumiem tā arī nav jūtami īsta ilgtermiņa risinājuma meklējumi.
Toties ir pazīmes, kas ļauj noprast, ka daļa Izraēlas politikas veidotāju Gazas nākotni redz vispār bez palestīniešiem.
Jau drīz pēc “Hamās” uzbrukuma un sekojošajiem atbildes triecieniem BBC rakstīja, ka Izraēlai nav plānu attiecībā uz Gazu pēc kara beigām.
Novembrī laikraksts “The Washington Post” norādīja uz pamatotu Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu adresētu kritiku par to, kas notiks pēc “Hamās” gāšanas. Un nu jau arvien vairāk dzirdams par Izraēlas amatpersonu izteikumos starp rindiņām nolasāmo: viņi nevēlas izspiest tikai “Hamās” no Gazas.
Viņi vēlas, lai arī daudzi Gazas joslas iedzīvotāji šo vietu pamestu.
Aicinājumi veikt iedzīvotāju pārvietošanu izskanēja, vēl pirms Gaza bija pārvērsta drupās, kā tas ir šodien.
Patiesībā jau nedēļu pēc “Hamās” veiktā izraēliešu slaktiņa Izraēlas Izlūkošanas ministrija ierosināja pastāvīgi pārvietot Gazas iedzīvotājus uz Ēģiptes Sīnāja reģionu.
Novembra vidū finanšu ministrs Bezalels Smotrihs sacīja, ka atbalsta “Gazas arābu brīvprātīgu emigrāciju uz valstīm visā pasaulē”.
Drīz pēc tam arī izlūkošanas ministre Gila Gamliēla atbalstīja “Gazas palestīniešu brīvprātīgu pārvietošanu humānu apsvērumu dēļ”.
Laikraksts “Israel Hayom” 30. novembrī ziņoja, ka Netanjahu ir lūdzis vienu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem, stratēģisko lietu ministru Ronu Dermeru,
izstrādāt plānu, kā “līdz minimumam samazināt” iedzīvotāju skaitu Gazā.
Netanjahu arī mudinājis ASV prezidentu Džo Baidenu un Lielbritānijas un Francijas līderus mudināt Ēģipti uzņemt simtiem tūkstošu Gazas bēgļu.
Izraēlas amatpersonas šīs publiski izskanējušās ziņas ir komentējušas ļoti izvairīgi. Netanjahu birojs Izlūkošanas ministrijas deportāciju plānu nosauca tikai par “konceptuālu dokumentu”, un Izraēlas vēstniecība Vašingtonā paskaidroja, ka izlūkošanas ministre runā tikai savā vārdā.
Citi ietekmīgi valdības ministri, piemēram, aizsardzības ministrs Jovs Galants un Netanjahu sāncensis un bijušais Izraēlas armijas štāba priekšnieks Benijs Gancs, kurš pievienojās valdībai pēc 7. oktobra, iebilst pret Gazas iedzīvotāju pārvietošanu ārpus joslas.
Galants pat izvirzījis priekšlikumu, kas ļautu ar “Hamās” un līdzšinējo pašpārvaldi nesaistītiem palestīniešiem pārvaldīt Gazas teritoriju, kamēr neitrālas valstis pārraudzītu rekonstrukciju.
Taču pēdējā mēneša laikā runas par palestīniešu pamestu Gazas joslu kļuvušas skaļākas. Ziemassvētkos Netanjahu partijas “Likud” sanāksmē izskanēja mudinājumi izveidot darba grupu, kas veicinātu palestīniešu “brīvprātīgu” aiziešanu no Gazas.
Premjerministrs esot atbildējis, ka valdība strādā pie tā, lai atrastu valstis, kas vēlas tās uzņemt.
Vēlāk jau laikraksts “The Times of Israel” rakstīja, ka pārvietošana no Gazas pakāpeniski kļūst par “galveno valdības oficiālo politiku”.
Varētu jau to visu norakstīt uz kara raisītu emociju rēķina, bet process jau notiek – Gaza kļūst neapdzīvojama.
Saskaņā ar ANO datiem aptuveni 85 procenti Gazas iedzīvotāju jau ir pārvietoti. Pat, ja viņi varētu atgriezties savās mājās, daudziem to vairs nav, jo gandrīz 70% Gazas mājokļu ir bojāti vai iznīcināti.
Palestīnieši apgalvo, ka konfliktā līdz šim ir nogalināti vairāk nekā 22 tūkstoši Gazas iedzīvotāju, un karš jau nav galā.
Līdz ar karu nāk arī bads un citas bēdas, un daži rēķinātāji brīdina, ka gada laikā, galvenokārt no slimībām vai medicīniskās palīdzības trūkuma, varētu nomirt pat ceturtā daļa Gazas iedzīvotāju.
Netanjahu vēl nesen izteicās, ka karš Gazā ilgs vēl daudzus mēnešus, varbūt pat gadus.
Citiem vārdiem sakot, humānā katastrofa, visticamāk, turpināsies. Un jo ilgāk tas notiks, jo lielāku spiedienu izjutīs Ēģipte – to mudinās atvērt durvis bēgļiem. Un Izraēlas amatpersonas, visticamāk, turpinās attēlot šādu migrāciju kā brīvprātīgu.
Līdz šim Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi un Baidena administrācija ir paziņojuši, ka kategoriski iebilst pret Gazas iedzīvotāju pārvietošanu.
Taču daži Izraēlas valdības locekļi uzskata, ka Ēģipte, kuras parāds ārvalstu kreditoriem sasniedz 28 miljardus dolāru, ir neaizsargāta pret spiedienu. Un arī ASV politika var mainīties.
Tam visam ir arī vēsturisks fons. Lielākā daļa Gazas joslas palestīniešu ir pēcteči izraidītajiem un bēgļiem, pēc Izraēlas valsts dibināšanas 1948. gadā; šīs deportācijas palestīnieši sauc par nakbu. Viņi apmetās Gazā.
Vēl simtiem tūkstošu palestīniešu tika pārvietoti, kad Izraēla 1967. gadā iekaroja Rietumkrastu un Gazas joslu.
Izraēlas vadītāji reti pauduši publisku nožēlu par šīm masveida pārvietošanām, un dažreiz retorikā tās pat izmanto kā precedentu.
Pēc tam, kad 2017. gadā Rietumkrastā tika noslepkavoti trīs izraēlieši, tagadējais Izraēlas nacionālās drošības padomnieks Zaki Hanegbi, uzrunājot palestīniešus sociālajā tīklā “Facebook”, brīdināja:
“Tā sākas nakba. Atcerieties 1948. gadu. Atcerieties 1967. gadu.”
Viss iepriekš minētais nekādā veidā neattaisno “Hamās” teroristu pastrādātos noziegumus. Bet jautājumi par to, kā tiek un kā tiks atrisināts palestīniešu jautājums, joprojām nav atbildami.
Domājams, ka Rietumu nemitīgie aicinājumi pārtraukt palestīniešu civiliedzīvotāju ciešanas ir vērtējami kā stingri mājieni Izraēlas valdībai pārskatīt savu publiski neizziņoto plānu par putekļu paslaucīšanu pagultē – par atbrīvošanos no Gazas iedzīvotājiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Iepriekš neizziņotā vizītē Baltijas valstīs viesojas Ukrainas prezidents.
Meklē risinājumus nedienām ar pasažieru vilcieniem.
“Maskavas namu” Rīgā pārņem valsts īpašumā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tenisiste Aļona Ostapenko uzvar Adelaides turnīrā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Paziņo par “Hamās” sagrāvi Gazas ziemeļos.
ASV un Lielbritānijas spēki veic gaisa triecienus hutiešu nemierniekiem Jemenā.
Vācijā vērienīgus protestus rīko zemnieki.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas valdību vadīs Gabriels Atāls.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
