“Mūsu sabiedrībai būtu tam jāsagatavojas,” izteicies Veins. Viņaprāt, Nīderlandei būtu jāseko Zviedrijas, Somijas un Baltijas valstu paraugam, kas esot labāk sagatavojušās karam.

Viņš uzsvēris, ka arī Nīderlandē visai sabiedrībai būtu jābūt gatavai, un civiliedzīvotājiem tas nozīmē, ka ārkārtējām situācijām ir jābūt pārtikas un dzeramā ūdens krājumiem.

“Nīderlandei nevajadzētu domāt, ka mūsu drošība ir garantēta, jo mēs atrodamies 1500 kilometru attālumā,” brīdinājis Veins.

Viņš norādījis, ka Krievija kļūst arvien spēcīgāka, un spēcīga armija ir nepieciešama kā atturēšanas līdzeklis.

“Krievija saprot tikai vienu valodu, un tā ir spēcīga armija,” uzsvēris Veins, piebilstot, ka tāpēc ir svarīgi novērst personāla trūkumu armijā.

Veins daudz sagaida no brīvprātīgā dienesta jauniešiem, kas tika ieviests, iedvesmojoties no līdzīgas programmas Zviedrijā.

Gadu ilgajā dienestā iesaistījās aptuveni 600 jauniešu, bet Veins cer, ka to skaits pieaugs un ka katru gadu izdosies piesaistīt divus līdz trīs tūkstošus jauniešu, no kuriem trešdaļa, visticamāk, izvēlēsies karjeru armijā, bet trešdaļa kļūs par rezervistiem.

Veins pavisam drīz atstās komandiera posteni, lai kļūtu par Infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrijas infrastruktūras aģentūras “Rijkswaterstaat” ģenerāldirektoru. Jauno amatu viņš sāks pildīt 1. janvārī.