Ortega, kurš ir pakļauts Rietumvalstu sankcijām par cilvēktiesību pārkāpumiem, pats bija ierosinājis šo konstitūcijas grozījumu, kas arī pagarina prezidenta amata termiņu no pieciem līdz sešiem gadiem.

79 gadus vecais bijušais kreisais partizāns Ortega un viņa 73 gadus vecā sieva tagad var koordinēt visas likumdošanas, tieslietu, vēlēšanu un uzraudzības institūcijas, kas saskaņā ar līdzšinējo konstitūciju bija neatkarīgas.

“Šīs skarbās pārmaiņas iezīmē likuma varas un pamatbrīvību iznīcināšanu Nikaragvā,” atzina amerikāņu jurists Rīds Brodijs no ANO ekspertu grupas, kura vērtē šīs valsts cilvēktiesību situāciju.

“Daniels Ortega un Rosario Muriljo ir saglabājuši un nostiprinājuši savu absolūto varu,” viņš piebilda.

Grozījums tika “pieņemts pilnībā”, sociālajos medijos paziņoja Nacionālā sapulce, kuru kontrolē Ortegas valdošā partija FSLN.

Ortega pirmoreiz bija prezidents no 1985. līdz 1990.gadam un atgriezās pie varas 2007.gadā. Viņa varas laikā ir ieslodzīti cietumā simtiem viņa pretinieku.

Ortegas valdība ir slēgusi vairāk nekā 5000 nevalstiskās organizācijas kopš 2018.gada masu protestiem, kuros gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku.

Tūkstošiem nikaragviešu ir devušies trimdā, un vairums neatkarīgo un opozīcijas mediju tagad darbojas ārvalstīs. Ortegas režīms ir pakļauts ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

Grozītajā konstitūcijā Nikaragva ir definēta kā “revolucionāra” un sociālistiska valsts.