Ikgadējais Pasaules laimes ziņojums balstīts uz ASV tirgus izpētes uzņēmuma “Gallup” datiem, ko analizējusi globāla komanda, kuru vada Oksfordas Universitātes pētnieki.

Cilvēki 143 valstīs bija aicināti novērtēt savu dzīves kvalitāti skalā no 0 līdz 10, kur 10 atspoguļo iespējami labklājīgāko dzīvi. Lai izveidotu rangu, tiek aprēķināti pēdējo trīs gadu rezultāti.

Jau ziņots, ka Somija saglabājusi 1. vietu ar vidējo punktu skaitu 7,7,

bet cieši seko Dānija, Islande un Zviedrija.

Savukārt Afganistāna un Libāna ieņem divas zemākās pozīcijas ar attiecīgi 1,7 un 2,7 punktiem.

Kopumā vērtējumi ir vāji korelēti ar valstu labklājību, taču šķiet, ka indivīdu vērtējumu ietekmē arī citi faktori, piemēram, paredzamais dzīves ilgums, sociālās saites, personiskā brīvība un korupcija.

Amerikas Savienotās Valstis pirmo reizi izkritušas no labāko divdesmitnieka, noslīdot uz 23. vietu no 15. vietas pagājušajā gadā.

Tas skaidrojams ar to, ka labklājība mazinājusies lielam skaitam gados jaunu amerikāņu (zem 30 gadu vecuma), liecina ziņojums.

Globālā reitingā vismaz 60 gadus veciem cilvēkiem Amerikas Savienotās Valstis būtu 10. vietā, bet vecuma grupā līdz 30 gadiem, ASV ir tikai 62. vietā.

Rezultāti ir pretrunā ar daudziem iepriekšējiem labklājības pētījumiem, kuros noskaidrots, ka cilvēki vilsimīgākie bijuši bērnībā un agrīnā pusaudža vecumā, zemāko laimes līmeni sasniedz pusmūžā, bet pēc tam laime pieaug ap pensijas vecumu.

“Jaunatne, īpaši Ziemeļamerikā, piedzīvo pusmūža krīzi,” sacījis Džens Emanuels De Neve, Oksfordas universitātes ekonomikas profesors un viens no ziņojuma autoriem.

Mileniāļi un jaunāko vecuma grupu Ziemeļamerikas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā vecāka gadagājuma ļaudis runā par vientulību, vēsta “Reuters”.

De Neve sacīja, ka jauniešu laimi, iespējams, mazina vairāki faktori, tostarp pastiprināta polarizācija attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, sociālo mediju negatīvie aspekti un ekonomiskā nevienlīdzība, kas apgrūtina jauniešu iespējas atļauties sev mājokli.

Lai gan tas visvairāk vērojams Amerikas Savienotajās Valstīs, vecuma atšķirības labklājības ziņā ir lielas arī Kanādā un Japānā, kā arī mazākā mērā Francijā, Vācijā un Lielbritānijā, kuras visas zaudējušas pozīcijas šī gada reitingā.

Turpretim daudzas valstis ar vislielākajiem labklājības rādītāju uzlabojumiem ir bijušā Austrumu bloka valstis Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Tur, atšķirībā no bagātākām valstīm, jauniešu dzīves kvalitāte ir ievērojami labāka nekā gados vecākiem cilvēkiem, bieži vien līdzvērtīga vai labāka nekā Rietumeiropā.

“Slovēnija, Čehija un Lietuva iekļūst labāko divdesmitniekā, un to pilnībā nosaka viņu jaunība,” sacījis De Neve.

Lietuva jaunākajā reitingā atrodas 19. vietā, Igaunija – 34., bet Latvija ar vērtējumu 6,18 ieņem 46. vietu – starp Slovākiju un Uzbekistānu.

Latvija 143 valstu sarakstā apsteidz arī Argentīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Portugāli, Ungāriju, Ķīnu, Horvātiju, Grieķiju un Krieviju.