Izlūkdienests savā ikgadējā draudu novērtējumā norādīja, ka “no Maskavas viedokļa Svalbāras stratēģiski svarīgā atrašanās vieta liek uzturēt tur Krievijas klātbūtni”.

Barencburgu, kas ir otra lielākā apdzīvotā vieta Svalbārā, galvenokārt apdzīvo Krievijas pilsoņi.

Izlūkdienests secinājis, ka Kremlis cenšas mazināt Barencburgas atkarību no Norvēģijas apgādes un transporta infrastruktūras un plāno regulāras Krievijas kuģu vizītes ostā.

Ziņojumā teikts, ka arī Ķīna, visticamāk, centīsies palielināt savu klātbūtni Svalbārā. Arhipelāgs atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, lai nākotnē varētu izveidot kuģošanas ceļus un veikt pētījumus, kas ir būtiski, lai nostiprinātu Ķīnas lomu Arktikā, norādīts ziņojumā.

Norvēģijas izlūkdienests norādījis, ka Ķīnas klātbūtne Arktikā kļūst arvien pamanāmāka un 2025. gadā Ziemeļu Ledus okeānā darbojās pieci Ķīnas pētniecības kuģi, salīdzinot ar trīs kuģiem 2024. gadā un vienu kuģi iepriekšējos gados.

Izlūkdienests arī norādījis, ka spriedze starp ASV un Eiropu par Grenlandi un drošību Arktikā varētu kalpot Ķīnas un Krievijas interesēm.

Dienesta vadītājs Andrēass Stenseness ziņojumā norādīja, ka Maskava un Pekina gūst labumu no “starptautiskās sadarbības un institūciju graušanas.

“Tāda pati dinamika ir vērojama Arktikā. Liela daļa Norvēģijas drošības pamatu tiek apdraudēta, un mums ir jāpieņem, ka līdzšinējā pasaules kārtība sabrūk,” skaidro dienesta vadītājs.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Sannvīks preses konferencē norādīja, ka 2026. gadu līdz šim raksturojusi liela nenoteiktība.

Viņš īpaši norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa skaļi pausto vēlmi iegūt Grenlandi. “Nevar noliegt, ka attiecības pāri Atlantijas okeānam kļuvušas neparedzamākas,” atzina ministrs.

Stenseness tajā pašā preses konferencē atzina, ka Vašingtonas rīcība ietekmē gan Maskavas, gan Pekinas domāšanu un rīcību.

“Viņu skatījumā Rietumu vienotība jau ir sākusi plaisāt, un viņi saskata lielas iespējas nostiprināt savu ietekmi un nodrošināt kontroli kaimiņu teritorijās,” viņš piebilda.