Lēmums sākt likumdošanas sarunas par digitālā eiro izveidi pieņemts ar 416 balsīm par, 169 pret un 22 deputātiem atturoties.

Iniciatīva paredz ieviest digitālo eiro kā centrālās bankas naudas digitālu formu, kas papildinātu skaidru naudu un nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem papildu drošu maksāšanas līdzekli situācijās, kad skaidru naudu nav iespējams izmantot.

Tā mērķis ir veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību, Eiropas mēroga maksājumu risinājumu attīstību, inovācijas un ES stratēģisko autonomiju digitālajā ekonomikā.

Latvijas Bankas padomes locekle, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Digitālā eiro projekta vadības grupas locekle Zita Zariņa pauda, ka ceļš līdz EP pozitīvam balsojumam par vienotās valūtas tiesību aktu pakotni, jo īpaši par digitālā eiro regulu, bijis ilgs un sarežģīts, tādēļ Latvijas Banka ir ļoti gandarīta, ka šis solis beidzot ir sperts.

Tas dod lielāku skaidrību par regulējuma ietvaru un turpmāko laika grafiku, ļaujot Eirosistēmai mērķtiecīgi turpināt darbu pie digitālā eiro projekta.

Pirmdien sāksies trialogi jeb likumdošanas sarunas starp Eiropas Komisiju (EK), EP un ES Padomi jeb dalībvalstīm, lai vienotos par kompromisa tekstu.

Ātrs sarunu process patlaban netiek prognozēts, un gala redakciju, visticamāk, varētu saskaņot un pieņemt tikai pēc vasaras, norāda Celmiņa.

EP Ekonomikas un monetārās komitejas 23. jūnija lēmumus sākt iestāžu sarunas bija apstrīdējušas Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) un “Patrioti Eiropai” (PfE) politiskās grupas.

Vienotās valūtas tiesību aktu paketes trešais priekšlikums par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli netika apstrīdēts, tāpēc arī par to saskaņā ar EP Reglamenta 72. pantu varēs sākt iestāžu sarunas.

EP sarunu vedēju grupu vadīs ziņotājs Fernando Navarete Rohass no Eiropas Tautas partijas (EPP).

Pirmā sarunu kārta ar ES Padomē prezidējošo Īriju notiks drīzumā.

Digitālā eiro projektu izstrādā Eiropas Centrālā banka (ECB) un EK, kurā par šo jautājumu atbildīgs ir Dombrovskis.

EP nostāja paredz, ka digitālais eiro būtu jauns elektronisks naudas veids, ko emitētu ECB.

Tas darbotos gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Digitālajā eiro būtu jāiestrādā privātuma aizsardzības pasākumi.

Darījumi tiktu pārbaudīti, neatklājot personas datus, un dati tiktu apstrādāti tikai tādā apmērā, kāds ir absolūti nepieciešams sistēmas darbībai.

EP nostāja paredz arī, ka lielākajai daļai uzņēmumu būtu jāpieņem digitālais eiro.

Izņēmumi attiektos uz pašnodarbinātām personām, mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas nepieņem citus digitālos maksājumus.

Pamatpakalpojumi, tai skaitā konta atvēršana, līdzekļu turēšana un pārvaldība, kā arī piekļuve vismaz vienam maksājumu instrumentam, būtu bez maksas.

Savukārt, lai aizsargātu finanšu sistēmu, vienas personas turējumā varētu noteikt ierobežotu digitālā eiro apjomu.

Deputāti rosina atļaut digitālo eiro izplatīt arī bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no ES valstīm, kas nav eirozonā.

EP sarunu nostājā paredzēts, ka eirozonas valstīm būtu pienākums nodrošināt skaidras naudas pieejamību, uzņēmumiem nebūtu atļauts aizliegt skaidras naudas izmantošanu, bet dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga skaidras naudas pieejamība.

Īpaša uzmanība skaidras naudas pieejamības uzraudzībā būtu jāpievērš neaizsargātām sabiedrības grupām, tai skaitā vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar zemiem ienākumiem un cilvēkiem, kuriem nav piekļuves tradicionālajai banku sistēmai.