Rozenkranca pārstāvētā labēji populistiskā un nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija (FPÖ) septembrī pirmoreiz uzvarēja Nacionālās padomes (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās, iegūstot gandrīz trešdaļu balsu, bet tai neizdevās atrast partnerus valdības izveidošanai.

FPÖ kā lielākā partija nominēja Nacionālās padomes prezidenta amatam 62 gadus veco Rozenkrancu, kurš ir jurists un bijušais valsts prezidenta kandidāts no šīs partijas.

Parlamenta pirmajā sēdē pēc septembrī notikušajām vēlēšanām Rozenkrancs tika ievēlēts ar 100 no 162 nodotajām derīgajām balsīm, paziņoja līdzšinējais parlamenta prezidents Volfgangs Sobotka. Spīkers tika ievēlēts aizklātā balsojumā.

Rozenkrancs ir asi kritizēts par piederību Vīnes akadēmiskajai buršenšaftei “Libertas”. Šī studentu korporācija ir pazīstama kā vācu nacionālisma piekritēja.

Debatēs pirms balsojuma kanclers Karls Nēhammers, kurš cer vadīt vēl vienu valdību, paziņoja, ka viņa konservatīvā Tautas partija (ÖVP) ir “uzticīga [parlamenta] paražām un tradīcijām”, kas paredz, ka spīkeru nominē lielākā partija.

FPÖ līderis Herberts Kikls atzinīgi novērtēja Rozenkranca “lojalitāti demokrātijai, konstitūcijai un likuma varai”.

Pirms balsojuma Vīnes ebreju kopienas prezidents Oskars Doičs atklātā vēstulē parlamenta deputātiem pauda sašutumu, raksturojot Rozenkrancu kā “revizionistu nometnes” pārstāvi, kurš “atklāti godina nacistiskos noziedzniekus”.