ANO paziņojumā teikts, ka šis skaitlis nozīmē to, ka tikai 12 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits palielinājies par 1 miljardu cilvēku.

“Šī bezprecedenta izaugsme ir saistīta ar pakāpenisku cilvēka mūža ilguma palielināšanos, pateicoties sabiedrības veselības, uztura, personīgās higiēnas un medicīnas uzlabojumiem. Tās ir arī sekas dažu valstu augstajam un noturīgajam dzimstības līmenim,” teikts ANO paziņojumā.

Valstīs ar vidējiem ienākumiem, galvenokārt Āzijā, pēdējo desmit gadu laikā bija vērojama lielākā izaugsme, un kopš 2011. gada iedzīvotāju skaits ir palielinājies par aptuveni 700 miljoniem.

Indijā pieaugums bijis aptuveni 180 miljoni, un nākamgad tā apsteigs Ķīnu, kļūstot par pasaules visvairāk apdzīvoto valsti.

Pat laikā, kad pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz jaunus maksimumus, demogrāfi atzīmē, ka pieauguma temps ir nepārtraukti samazinājies līdz mazāk nekā 1% gadā. Līdz 2037. gadam pasaules iedzīvotāju skaitam nevajadzētu sasniegt 9 miljardus cilvēku. ANO prognozē, ka 2080. gados pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 10,4 miljardus cilvēku, un tas saglabāsies tādā līmenī līdz 2100. gadam.

Saskaņā ar ANO datiem, lielākā daļa no 2,4 miljardiem cilvēku, kuri piedzims pirms pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs savu maksimumu, piedzims Subsahāras Āfrikā.

Sasniedzot 8 miljardus pasaules iedzīvotāju, “ir iespēja svinēt daudzveidību un progresu, vienlaikus ņemot vērā cilvēces kopīgo atbildību par planētu”, sacījis ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterrešs.

Vairāk cilvēku uz Zemes rada lielāku ietekmi uz dabu, jo cilvēki konkurē ar savvaļas dzīvniekiem par ūdeni, pārtiku un dzīves telpu. Tikmēr straujais iedzīvotāju skaita pieaugums apvienojumā ar klimata pārmaiņām, visticamāk, nākamajās desmitgadēs izraisīs masveida migrāciju un konfliktus, norāda eksperti.

Un, neatkarīgi no tā, vai runa ir par pārtiku vai ūdeni, akumulatoriem vai benzīnu, pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot, būs mazāk resursu. Bet ir būtiski tas, cik daudz cilvēki patērē, tādēļ politiķi var uzlikt par pienākumu mainīt patēriņa modeļus.

Saskaņā ar Stokholmas Vides institūta un bezpeļņas organizācijas “Oxfam International” 2020. gada analīzi, 1% bagātāko cilvēku oglekļa emisijas bija vairāk nekā divas reizes lielākas nekā cilvēces nabadzīgākās daļas emisijas no 1990. līdz 2015. gadam.

Resursu spiediens būs īpaši biedējošs Āfrikas valstīs, kur sagaidāms iedzīvotāju skaita pieaugums, saka eksperti. Tas sagaidāms valstīs, kas ir visneaizsargātākās pret klimata ietekmi un kurām visvairāk nepieciešams finansējums klimata pārmaiņām, raksta CNN.

VALSTIS AR LIELĀKO IEDZĪVOTĀJU SKAITU PASAULĒ