“Kopš 2024.gada sākuma, apturot nelegālos migrantus, ievainoti 63 karavīri,” ceturtdien paziņoja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks, piedaloties ES valstu līderu samitā Briselē, paziņoja, ka centīsies savā valstī ieviest pagaidu, ierobežotu patvēruma tiesību apturēšanu attiecībā uz nelegālajiem migrantiem.

Runājot ar žurnālistiem Briselē, Tusks sacīja, ka ierobežojumi attieksies uz patvēruma meklētājiem, kas Polijā ieceļojuši “nelegāli, piespiedu kārtā, tas ir, uz Baltkrievijas robežas”.

Saskaņā ar Varšavas datiem šogad reģistrēti gandrīz 28 000 nelikumīgu mēģinājumu šķērsot Polijas robežu no Baltkrievijas puses, salīdzinot ar 25 702 mēģinājumiem tajā pašā laika posmā pērn.

“Katru dienu tūkstošiem Polijas karavīru, policistu, robežsargu nevis sargā, bet cīnās pret (Baltkrievijas diktatora Aleksandra) Lukašenko režīma organizēto spiedienu,” pagājušajā nedēļā sacīja Tusks. “Tas drīzāk atgādina kara ainu, nevis normālu robežpolitiku. Šāvieni dzirdami katru dienu,” viņš piebilda.

Jūnijā kāds poļu karavīrs, kas patrulēja pie robežas, tika nāvējoši sadurts ar nazi caur piecus metrus augstu metāla žogu, ko Polija uzbūvēja uz robežas 2022.gadā.

Polija ir viena no valstīm bloka austrumu pierobežā, kas spiesta atvairīt nelegālo imigrantu uzplūdus, kurus organizē Baltkrievija un Krievija, izmantojot to kā hibrīdkara metodi.

Kopš 2021.gada tūkstošiem nelegālo imigrantu, pamatā no Tuvajiem Austrumiem, mēģina no Baltkrievijas iekļūt ES, nelikumīgi šķērsojot Polijas robežu.

Līdzīgu spiedienu, lai gan ne tik vērienīgu, pieredz arī Lietuva Latvija, kā arī Somija.