“Valstis, kas tika novērtētas, ir no Viduseiropas, Austrumeiropas un Rietumbalkānu reģiona. No tām Čehijas Republika un Rumānija ir visnoturīgākās [pret Maskavas un Pekinas ietekmi]. Visievainojamākā ir Serbija,” norādīja GLOBSEC Demokrātijas un izturēt spējas centra vadītāja un viena no pētījuma autoriem Dominika Hajdu.

Pētījums tapa divus gadus ar ASV Valsts departamenta atbalstu. Tā ietvaros tika analizētas vājās vietas astoņās valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Rumānijā, Serbijā un Slovākijā.

Serbija ir visvairāk pakļauta iespējamajai Krievijas un Ķīnas ietekmei, indeksā saņemot 66 punktus no 100. Otrā vietā ar 43 punktiem ierindojas Ungārija, bet trešajā vietā ar 36 punktiem Bulgārija.

Tālāk sarakstā seko Melnkalne ar 33 punktiem, Čehija ar 28 punktiem, Slovākija ar 26 punktiem, Ziemeļmaķedonija ar 25 un Rumānija ar 18 punktiem.

Rietumbalkānu reģionā visizturīgākā pret ārvalstu ietekmi ir Ziemeļmaķedonija. Šīs valsts prorietumnieciskie spēki ir lielākie pozitīvo pārmaiņu un reformu veicinātāji reģionā, secināts pētījumā. Tomēr Ziemeļmaķedonijas sabiedrība ir sašķelta un tādēļ vārīga pret ārējām ietekmēm.

Ķīna cenšas izvērst savu ietekmi Rietumbalkānos un valstīs, kas vēl nav pakļautas Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, uzskata speciālisti. Taču tā cenšas nodrošināt dažādus resursus arī vairākās ES dalībvalstīs.

Piemēram, Ķīna ir ieinteresēta Grieķijas ostas Pirejas un Horvātijas ostas Zadaras pārveidošanā Ķīnas tirdzniecības centros ar Eiropu.

Ķīna arī parakstījusi vienošanos par ātrvilciena dzelzceļa izbūvēšanu starp Budapeštu un Belgradu ar savienojumu ar Pirejas ostu, tādējādi nostiprinot Ķīnas preču piekļuvi Eiropai.

Kamēr Ķīnas ietekme ir pieaugoša, Krievijas ietekme ir dominējošāka un labāk izprotama plašākā reģionā, kur Ķīna ir mīkla, kas potenciāli var izjaukt politiskās un civilās sistēmas reģionā, secināts pētījumā.

Piemēram, Rietumbalkānos Krievija ir vairāk ieinteresētāka izjaukt integrācijas procesus ES un NATO.

“Visneaizsargātākās valstis lielākoties ir tās, kurām ir ciešākas divpusējās attiecības ar Krieviju un kuru sabiedrība ir prokrieviskāka un labvēlīgāka prokrieviskam naratīvam,” uzskata Hajdu no GLOBSEC.

Viņasprāt, Rumānija un Čehija ir visnoturīgākās pret Krievijas ietekmi, jo tajās trūkst prokrieviska sentimenta un proslāviska naratīva.

Ungārijā savukārt politika vērsta uz atvēršanos Krievijai.

“Pēc nākšanas pie varas 2010.gadā “Fidesz” pavērsās uz austrumu režīmiem paralēli arvien sarežģītākajām attiecībām ar Rietumu sabiedrotajiem,” secināts pētījumā.

“Pēdējo desmit gadu laikā valdošās partijas retorika attiecībā pret Krieviju un Ķīnu ir kļuvusi arvien labvēlīgāka, un tā pārņēmusi [savā kontrolē] daudzus medijus, padarot šos vēstījumus pieejamus plašākam vēlētāju lokam. “Fidesz” atbalstītāji tagad ir prokrieviskākā vēlētāju grupa Ungārijā,” teikts pētījumā. Tajā arī norādīts, ka pandēmija pavērusi iespējas lielākai ārvalstu ietekmei.

“Covid-19 pandēmijas laikā mēs varējām redzēt, piemēram, ka Ķīnai klājās ļoti labi ar tās masku un vakcīnu diplomātiju. Viņi sūtīja savas maskas uz Centrāleiropas valstīm ar pompozu reklāmas kampaņu. Kamēr Rietumu valstis dara daudz vairāk, lai palīdzētu, vienkārši trūkst komunikācijas un reklāmas kampaņas,” norādīja Hajdu.

Pētījums norāda uz trūkumiem komunikācijā un investīcijās, ko izmanto Krievija un Ķīna. Lai to novērstu, ES ir jāpalielina sava klātbūtne tur, teikts pētījumā.