Navrockis paziņojis, ka uzvaras gadījumā izsludinās referendumu saskaņā ar Konstitūcijas 125. pantu, lai lemtu par Polijas valstij ļoti svarīgu jautājumu.

Viņš norādījis, ka drošība pārtikas un enerģētikas jomās ir eksistenciāli un būtiski jautājumi un visiem poļiem būtu jādod iespēja lemt par vienošanos, kas traucē Polijas lauksaimniecībai.

“Tas apdraud mūs visus – ne tikai cilvēkus laukos un lauku saimniecībās,” uzsvēra Navrockis, piebilstot, ka “zaļie” nodokļi apdraudēs arī lielo pilsētu stabilitāti.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir pārveidot Eiropas Savienību (ES) par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, taču daudzi pasākumi, kas plānoti šī kursa ietvaros, izpelnījušies kritiku.

Polijā pavasarī un vasarā notika lauksaimnieku protesti pret šo ES politiku, viņiem uzskatot, ka tā nomāks lauksaimniecību ar dažādiem noteikumiem un regulām un negatīvi ietekmē valsts ekonomiku.

Navrockis nav vienīgais kandidāts, kurš kritizē Eiropas zaļo kursu.

Vēl asāk to kritizē Slavomirs Mentzens, ko par savu kandidātu prezidenta vēlēšanās izraudzījusies opozīcijā esošā galēji labējā partija “Konfederācija”.

Savukārt parlamenta spīkers Šimons Holovņa, kurš kandidē no valdošajā koalīcijā pārstāvētās centriski labējās partijas “Polija 2050”, un valdošajā koalīcijā pārstāvētās kreiso partiju apvienības “Kreisie” kandidāte Magdalēna Biejata atbalsta ES klimata politiku.