Kā viens no pirmajiem par mākslinieka slepkavību ziņoja Baltkrievijas opozīcijas “Telegram” kanāls “DzikMedia”.

Skrepecka draugs izdevumam “Astra” apstiprināja, ka mākslinieks ir nogalināts Polijā.

Policija oficiāli nenosauca upura vārdu, bet ziņoja, ka viņš ir 44 gadus vecs Krievijas pilsonis, kas nošauts kāda dzīvokļu kompleksa autostāvvietā.

Telekanāls “wPolsce24” ziņoja, ka slepkava vairākkārt izšāva no tuva attāluma.

Ārstiem, kas ieradās notikuma vietā, neizdevās glābt mākslinieka dzīvību.

Policija pēc slepkavības bloķēja ielas un izbraukšanas ceļus no pilsētas, kā arī sāka apsargāt skolas un bērnudārzus, kur varētu atrasties upura bērni.

Telekanāls apgalvoja, ka slepkavībā, visticamāk, piedalījās divi cilvēki.

Viens no viņiem tika aizturēts pie Baltkrievijas konsulāta šajā pilsētā un, pēc neoficiāliem datiem, ir Baltkrievijas pilsonis.

“DzikMedia” ziņoja, ka slepkavas uz nozieguma vietu bija atvedis taksists no Baltkrievijas.

Kad slepkavas sāka viņam draudēt ar pistoli, taksists izbijās un mēģināja aizbēgt uz Baltkrievijas konsulāta teritoriju.

Policija ir oficiāli paziņojusi, ka noziedznieks vēl tiek meklēts.

Semjons Skrepeckis, īstajā vārdā Roberts Kuzovkovs, bija dzimis 1981. gadā un dzīvoja Altaja novadā līdz 2021. gadam, kad viņš politiskas vajāšanas risku dēļ emigrēja uz Poliju.

Mākslinieks zīmēja karikatūras par Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, Čečenijas vadītāju Ramzanu Kadirovu un viņa dēlu Ādamu, Maskavas patriarhu Kirilu, Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, bijušo padomju diktatoru Josifu Staļinu un citām Krievijā pazīstamām personām.

Navaļniju, kuru Skrepeckis attēlojis vismaz trīs karikatūrās, mākslinieks bija nosaucis par “visveiksmīgāko Kremļa projektu, kas iznīcināja Krievijas opozīciju”.

Skrepeckis arī kritizēja Ukrainas varas iestādes un bija iekļauts Ukrainas tiešsaistes datubāzē “Mirotvorec”.

Šī datubāze apkopo informāciju par personām, kuras tās veidotāji uzskata par draudiem Ukrainas valsts drošībai, teritoriālajai vienotībai vai suverenitātei.

Viena no mākslinieka pēdējām akcijām notika 12. jūnijā, kad Krievijā bija valsts svētki – Krievijas diena.

Viņš šajā dienā atbrauca uz Berlīni, kur sarīkoja piketu ar ikonai līdzīgu karikatūru par Staļinu un Putinu.