Līdz ar to misijā turpmāk būs četri Polijas gaisa spēku iznīcinātāji F-16 un četras tāda paša tipa Rumānijas gaisa spēku lidmašīnas.

Polijas un Rumānijas lidmašīnas misijā nomainījušas četrus Itālijas iznīcinātājus “Eurofighter Typhoon” un četrus Francijas iznīcinātājus “Rafale”.

“NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija ir skaidrs apliecinājums tam, ka alianses stūrakmens – kolektīvās aizsardzības princips – darbojas,” ceremonijā, kurā Polija un Rumānija pārņēma misiju, sacīja Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Karolis Aleksa.

“Mēs esam pateicīgi saviem sabiedrotajiem par pievienošanos šai svarīgajai misijai. Jūsu klātbūtne ir galvenais atturēšanas elements un būtiski stiprina mūsu reģiona drošību,” viņš piebilda.

Polija Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās jau 13.reizi, bet Rumānija – trešo reizi.

Šauļu aviobāzē ieradies 140 cilvēku liels Polijas kontingents un 110 cilvēku liels Rumānijas kontingents – piloti, tehniķi, medicīniskais personāls, atbalsta komandas, sakaru un citu jomu speciālisti.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.

Kopš 2004.gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu neatļautu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.

Reaģējot uz Krievijas visaptverošo iebrukumu Ukrainā NATO kopš 2022.gada marta ir pastiprinājusi gaisa telpas aizsardzību, palielinājusi karavīru un iznīcinātāju skaitu.