Polijas parlaments februārī atbalstīja Polijas dalību 150 miljardu eiro lielajā ES aizdevuma programmā SAFE jeb “Drošības pasākumi Eiropai”, kas paredzēta, lai palielinātu Eiropas aizsardzības gatavību laikā, kad ASV ir samazinājušas savu lomu kontinenta drošībā.

Polija, kas ir lielākā valsts NATO austrumu flangā, paredzēja būt lielākā līdzekļu saņēmēja no šīs programmas.

Šie līdzekļi paredzēti pretgaisa un raķešu aizsardzībai, pretdronu tehnoloģijai un citam aprīkojumam laikā, kad kaimiņvalstī Ukrainā turpinās karš.

“Es esmu nolēmis neparakstīt likumu, kas ļautu Polijai ņemt tā saukto SAFE aizdevumu. Es nekad neparakstīšu likumu, kas grauj mūsu suverenitāti, mūsu neatkarību, kā arī mūsu ekonomisko un militāro drošību,” sacīja Navrockis televīzijas pārraidītā uzrunā.

Kopš stāšanās amatā pagājušajā gadā Navrockis sevi pozicionējis kā premjerministra Donalda Tuska galveno oponentu, vairākkārt uzliekot veto izpildvaras ierosinātajiem likumiem.

Prezidents atteicās parakstīt šo likumu, skaidrojot, ka būtu nepareizi padarīt Poliju vēl atkarīgāku no Briseles.

“Prezidents ir palaidis garām iespēju uzvesties kā patriots. Negods!” Tusks paziņoja platformā “X”.

Premjerministra preses sekretāre nosodīja prezidenta veto, nosaucot to par “valsts nodevības aktu”.

Atbildot uz augošiem draudiem no Krievijas puses, Polija ir palielinājusi savu aizsadzības budžetu līdz 4,8% no IKP, un tas ir viens no lielākajiem NATO.

Tusks ir sasaucis valdības ārkārtas sēdi piektdien pulksten 9 (pulksten 10 pēc Latvijas laika), lai apspriestu prezidenta veto.

Navrockis un galvenā opozīcijas partija “Likums un taisnīgums” kritiski izteikušies par Polijas dalību SAFE.

Viņi apgalvo, ka nauda tiek piešķirta ar ES nosacījumiem, padarot Poliju atkarīgāku no Vācijas un veicinot iepirkumus no Eiropas ražotājiem uz ASV ražotāju rēķina.