Navrockis ieguvis 50,89% balsu, bet viņa konkurents, valdošās partijas atbalstītais kandidāts Rafals Tšaskovskis – 49,11% balsu.

Vēlētāju aktivitāte bijusi 71,6%.

Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 18.maijā un kurā bija 13 kandidāti, Varšavas mērs Tšaskovskis, ko izvirzījusi premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO), izcīnīja 31,4% balsu, bet opozīcijā esošās nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) kandidāts vēsturnieks Navrockis saņēma 29,5% balsu.

Prezidenta amatā atrodoties opozīcijas pārstāvim, valdībai būs jārēķinās, ka prezidents var noteikt veto jebkuram likumam. Eksperti pat pieļauj, ka Navrocka uzvara varētu novest pie parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju pašreizējais valsts prezidents Andžejs Duda, nevar kandidēt uz trešo termiņu valsts galvas amatā.

Dudas otrais un pēdējais piecu gadu termiņš prezidenta amatā beigsies augustā. Šajās prezidenta vēlēšanās Duda, kurš pirms kļūšanas par valsts galvu bija PiS biedrs, paudis atbalstu Navrockim.

Tšaskovska uzvara būtu veicinājusi lielas pārmaiņas, piemēram, civilās partnerības attiecināšanu uz viendzimuma pāriem un stingrā aborta likuma atvieglošanu. Savukārt Navrocka uzvara var mazināt Polijas stingro atbalstu Ukrainai. Navrockis iestājas pret Ukrainas pievienošanos NATO un aicinājis samazināt pabalstus ukraiņu bēgļiem.