Saistībā ar šo lietu dienu iepriekš tika izraidīti divi Krievijas diplomāti – krievu militārais atašejs un viņa vietnieks.

Rumānijas izlūkdienesti norādījuši, ka abi veikuši spiegošanu “stratēģisko interešu jomās un atbalstījuši antikonstitucionālas darbības,” ko veikusi grupa Rumānijas pilsoņu.

Seši aizturētie gan Rumānijā, gan Krievijā “stājušies atkārtotos sakaros ar kādas ārvalsts aģentiem,” pavēstījis Organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanas direktorāts (DIICOT).

2023.gadā seši aizturētie izveidojuši militarizētu grupējumu nolūkā apdraudēt valsts aizsardzības spējas un politisko iekārtu, norādījis DIICOT.

Apsūdzētie ar “ārvalsts aģentiem” veduši sarunas par veidiem, kā panākt Rumānijas izstāšanos no NATO, sagrābt varu un mainīt valsts nosaukumu, karogu un himnu, apgalvo izlūkdienests.

Divi no aizturētajiem vēl janvārī apmeklējuši Maskavu.

Šajā lietā starp aizdomās turētajiem ir arī kāds pensionēts ģenerālis, informējis DIICOT, sīkākas ziņas nesniedzot.

Kā ziņots, novembrī notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja prokrieviskais labējais populists Kelins Džordžesku.

Taču šos rezultātus, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, kas pieļauti visa vēlēšanu procesa gaitā, anulēja Konstitucionālā tiesa. Atkārtotas vēlēšanas izsludinātas 4.maijā.

Rumānijas izlūkdienesti konstatēja, ka vēlēšanu gaitā iejaukusies Krievija.

Lai gan pats Džordžesku noliedz jebkādu sadarbību ar Maskavu, viņam pagājušajā nedēļā tika izvirzītas apsūdzības saistībā ar kampaņas finansēšanu un par kūdīšanu uz konstitucionālās iekārtas gāšanu.

Par mēģinājumu veikt darbības nolūkā gāzt konstitucionālo kārtību izdots orderis arī Franču leģiona bijušā karavīra un apsardzes darbinieka Horatiu Potras, kā arī vēl aptuveni 20 personu aizturēšanai.

Potra apsūdzēts arī par ieroču nelikumīgu glabāšanu.

Vietējie medija vēsta, ka viņš nodrošinājis Džordžesku apsardzi.