Latvijas specdienestā norādīja, ka Krievijas iespējamo lēmumu par atkārtotas mobilizācijas nepieciešamību primāri nosaka militārās vajadzības karā Ukrainā, kā arī iekšpolitiskie apsvērumi.

Krievija, pieņemot lēmumus, kas var negatīvi ietekmēt iekšpolitisko stabilitāti, piemēram, par mobilizāciju, izsver aktuālās norises, noskaņojumu sabiedrībā un lēmuma ietekmi, kas var iespaidot lēmuma pieņemšanas brīdi un formu, vērtēja SAB.

“SAB vērtējumā pastāv ļoti zema iespējamība, ka Krievijā līdz šī gada septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām tiks izsludināta atkārtota mobilizācija, taču pēc vēlēšanām mobilizācijas izsludināšanas iespējamība pieaugs. Arī neizsludinot atkārtotu mobilizāciju, Krievija turpinās karam nepieciešamo karavīru rekrutēšanu slēptā veidā,” norādīja SAB.

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija sākumā atklātā vēstulē Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.

Vēstulē Zelenskis paziņoja, ka “karš rada arvien vairāk negatīvisma Krievijā”.

Viņš norādīja, ka valsts iedzīvotājiem nepatīk “mūsu droni un raķetes”, benzīna trūkums, pastāvīgie aizliegumi un nodoms organizēt mobilizāciju.