Lēmums pieņemts pēc tam, kad pēdējās dienās Igaunijā tika atklāti vairāki desmiti nelegālo migrantu, kuri sākotnēji no Baltkrievijas nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu.

Taro, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Latvijas un Baltkrievijas robežu, atzina, ka situācija tur ir ļoti nopietna. “Varētu teikt, ka uz robežas ir sastrēgumstunda. Baltkrievijas režīms apzināti sūta šos migrantus uz mežu, pulcē viņus īpašās nometnēs, sagatavo, dod viņiem visādus rīkus, lai pārvarētu šķēršļus uz Latvijas ārējās valsts robežas. Situācija ir diezgan sarežģīta,” stāstīja Igaunijas politiķis.

“Tā ir daļa no Krievijas kopējās agresijas taktikas, un Baltkrievija ir viņu sabiedrotā. Pat ja viņi nerīkojas aktīvi militārā nozīmē, viņi joprojām atbalsta loģistiku un dažādus ceļus, ko izmanto, lai virzītu dronus Ukrainas virzienā. Un viena no šīs atbalsta darbības formām ir nelegālo migrantu sūtīšana uz Eiropas valstīm, kas palīdz Ukrainai. Agresoru mērķis ir radīt papildu problēmas un piespiestu tērēt resursus,” turpināja ministrs.

Viņš sacīja, ka nelegālie migranti rada problēmas visai sabiedrībai. Kad migrācijas centri ir pārpildīti, ir nepieciešami resursi, lai izmitinātu šos cilvēkus, kā arī atrastu tulkus un citus speciālistus. Tas viss rada nopietnu slogu, ko Latvija šobrīd izjūt visvairāk, taču ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēki tiek aizturēti Igaunijas teritorijā.

Pēdējās dienās Tallinā tika aizturēti vairāk nekā 30 migranti, kas ieradās pēc nelikumīgas Baltkrievijas un Latvijas robežas šķērsošanas. Vairākumam no viņiem bija nodoms tālāk doties uz Somiju.

Taro sacīja, ka Igaunija šobrīd ir daudz labāk sagatavota iespējamiem migrācijas izaicinājumiem nekā pirms vairākiem gadiem. Pēdējos gados valsts ir pastāvīgi stiprinājusi ārējo robežu: ir uzbūvēts robežžogs, un turpinās darbs pie modernu novērošanas sistēmu un cita aprīkojuma izvietošanas, lai kontrolētu teritoriju.

Viņš arī uzsvēra, ka pats žogs nav absolūta barjera. Tā galvenais mērķis ir dot robežsargiem laiku reaģēt uz mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu.