Par konvencijas denosēšanu nobalsoja 107 Seima deputāti, trīs atturējās un neviens nebija pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Lai pieņemtu likumu par izstāšanos no Otavas konvencijas, bija nepieciešams vismaz 85 deputātu atbalsts.

Izstāšanās no konvencijas spēkā stāsies sešus mēnešus pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram tiks iesniegti oficiāli dokumenti.

Jau vēstīts, ka iecerēts – Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija no konvencijas izstāsies vienlaikus Arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo ir paziņojis, ka Somija plāno izstāties no Otavas konvencijas.

Aprīļa beigās Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisija atbalstīja ierosinājumu Lietuvai izstāties no konvencijas.

Lietuvas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kopš 2003. gada, kad Lietuva ratificēja Otavas konvenciju, drošības situācija reģionā ir būtiski pasliktinājusies un ir pieauguši militārie draudi valstīm, kas robežojas ar Krieviju.

“Visas valstis, kas robežojas ar Krieviju, izņemot Norvēģiju, plāno izstāties no konvencijas, kas liecina, ka šīm valstīm ir vienota izpratne par draudiem reģionā un tās ir gatavas darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu savu teritoriju un brīvību,” pausts Aizsardzības ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā.

Ministrijas vērtējumā, izstāšanās no konvencijas pastiprinās Krievijas atturēšanu un ļaus Lietuvas armijai pastiprināt savu pretmobilitātes spējas kaujas laukā.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”.

Dokumentam, kas stājās spēkā 1999. gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojušās Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.