64 gadus vecais Juns kļuvis par pirmo Dienvidkorejas prezidentu, kurš tiek tiesāts kriminālprāvā, vēl formāli esot amatā.

Viņš janvārī tika apcietināts un ir apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par kuru var tikt piespriests mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.

Juna advokāti apgalvo, ka izmeklēšanai jau no paša sākuma trūka leģitimitātes, un apstrīd viņa apsūdzēšanas likumību, jo karastāvokļa izsludināšana ir valsts galvas kompetencē.

Piektdien tiesa nolēma atbrīvot Junu no apcietinājuma.

Dienvidkorejas Konstitucionālās tiesas lēmums, vai oficiāli atcelt Junu no amata, gaidāms šomēnes. Parlaments decembrī viņu atstādināja no amata impīčmenta ceļā. Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.

Policija rēķinās, ka dienā, kad Konstitucionālā tiesa izsludinās lēmumu, Seulā gaidāmi plaši protesti, kā arī iespējamas nekārtības.

Juna atbalstītāji vienreiz jau iebruka Seulas tiesā, salaužot durvis un izsitot stiklus logiem, kad tiesa pagarināja Juna aizturēšanu.

Lai novērstu sadursmes Konstitucionālajā tiesā un tās apkaimē, Seulas policija plāno mobilizēt visu pieejamo aprīkojumu, tai skaitā celt barikādes un aizliegt protestus teritorijā ap Konstitucionālās tiesas ēku. Policija arī apsver īpašo policijas spēku piesaistīšanu, lai reaģētu uz iespējamiem spridzināšanas draudiem.

Sprieduma nolasīšanas dienā tiks slēgti arī būvlaukumi un degvielas uzpildes stacijas Konstitucionālās tiesas tuvumā. Arī tuvējās skolas apsver darbības apturēšanu šajā dienā.

Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Parlaments kopš 14.decembra ir atstādinājis Junu no amata impīčmenta ceļā.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.