Zvērestu deva visi jaunās valdības locekļi, kas stājušies amatā 223 dienas pēc Gērta Vildersa vadītās galēji labējās Brīvības partijas (PVV) uzvaras vēlēšanās, kas pārsteidza daudzus.

Pagājušā gada novembrī PVV guva pārliecinošu uzvaru Nīderlandes parlamenta vēlēšanās, taču valdības veidošanai tai bija nepieciešami koalīcijas partneri. Lai panāktu vienošanos par koalīcijas izveidošanu, Vilderss piekrita atteikties no premjera amata, kā arī atmeta vairākas savas vispretrunīgāk vērtētās prasības, piemēram, mošeju celtniecības aizliegumu.

PVV izveidoja koalīciju ar līdzšinējā premjerministra Marka Rites pārstāvēto liberāli konservatīvo Tautas partiju brīvībai un demokrātijai (VVD), konservatīvo partiju “Jaunais sabiedriskais līgums” (NSC) un labēji populistisko agrāro Zemnieku pilsoņu kustību (BBB).

Shofs solījis apņēmīgi īstenot koalīcijas plānus par stingru patvēruma politiku un plašiem pasākumiem migrācijas ierobežošanai.

26 lappušu garajā koalīcijas līgumā, kuram dots nosaukums “Cerība, drosme un lepnums”, arī aicināts izskatīt ideju par Nīderlandes vēstniecības Izraēlā pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi.

Shofs sacījis, ka viņa mērķis ir būt “premjerministram visiem Nīderlandes pilsoņiem”, piebilstot, ka viņš nav piederīgs kādai partijai un neklanīsies Vildersam.

Politologi pieļauj, ka Shofs, kuram ir liela pieredze valsts iestāžu vadīšanā, zinās, kā aizstāvēt savas pozīcijas, taču viņam būs daudz darba, lai kontrolētu ideoloģiskos un personiskos konfliktus.

Jaunā “Ipsos I&O” aptauja, liecina, ka uzticība valdībai ir palielinājusies līdz 42%, salīdzinot ar zemāko līmeni 2022.gada septembrī, kad tā bija tikai 29%.