Opozīcija ir kritizējusi šo prasību kā sekošanu Krievijas piemēram.

Promaskaviskā premjerministra Roberta Fico valdība panāca likumprojekta pieņemšanu parlamentā ar 76 no 150 deputātu balsīm, kā iemeslu minot centienus pēc “caurskatāmības”.

Fico trīspartiju valdība šogad apsūdzēja dažas NVO, ka tās plānojot valsts apvērsumu pret viņu.

Deputāte Zuzana Plevīkova no Fico partijas “Virziens – sociāldemokrātija” (“Smer-SD”) parlamentā paziņoja, ka dažas NVO tiecas uz “vardarbīgu apvērsumu un tām tiek maksāts no ārvalstīm šim mērķim”.

“Tās neciena brīvas un demokrātiskas vēlēšanas tikai tāpēc, ka tām vienkārši nepatīk kāds valdībā,” piebilda Plevīkova.

Fico valdība sākotnēji gribēja marķēt NVO kā “lobistus” un “ārvalstu aģentus”, iedvesmojoties no līdzīgiem likumiem Krievijā un Ungārijā, bet atkāpās no šīs ieceres pēc Eiropas Komisijas izteikta brīdinājuma.

Pieņemtais likumprojekts liks NVO izpaust sava finansējuma izcelsmi un savu lielāko ziedotāju un biedru identitāti katru gadu, sākot ar šī gada jūliju.

Valdošajā koalīcijā esošās “Slovāku nacionālās partijas” (SNS) priekšsēdētājs Andrejs Danko atzina, ka bija konsultējies par šo likumprojektu ar Krievijas amatpersonām, janvārī apmeklējot Maskavu.

Slovākijas politiskā opozīcija un NVO nosauca jauno likumu par mēģinājumu “iebiedēt” Fico kritiķus un ievilkt Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti Slovākiju Krievijas ietekmes sfērā.

Tās paziņoja, ka šis likums būs slogs NVO un dos valdībai piekļuvi sensitīviem personas datiem.

ANO šogad aicināja Slovākiju nekavējoties izbeigt NVO, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu.

Fico valdība ir kritizēta par likuma varas vājināšanu kopš savas izveidošanas 2023.gadā.

Kopš janvāra sākuma Bratislavā un citās pilsētās desmitiem tūkstoši cilvēku ir vairākkārt protestējuši pret viņa valdību.

Fico izprovocēja protestus arī ar mediju likumu, kas graus sabiedrisko raidkompāniju neitralitāti, un ar ierosinātu konstitūcijas grozījumu, kas ierobežotu LGBTQ+ tiesības.