Izsakoties par iespējamām miera sarunām pirms kara beigām, Šolcs pavēstīja, ka nevajadzētu pieļaut iesaldētu konfliktu.

“Tāpēc mums ir jāatbalsta Ukraina tik ilgi, cik nepieciešams, jo Krievijai ir jāizved savs karaspēks no Ukrainas. Lai Ukraina uzvarētu, mēs to atbalstām militāri, politiski un ar ieročiem. Mums ir jāpastiprina sankcijas pret Krieviju, kuras apstiprinājām G7 sanāksmē Japānā,” preses konferencē sacīja kanclers.

Šolcs arī atzīmēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas veiksmīgo sadarbību ar Vāciju gan NATO, gan ES.

“Draugi palīdz viens otram sarežģītā situācijā. Tāpēc Vācija nolēma sūtīt šeit vienības, lai to nodrošinātu. Mums ir jāaizsargā savi sabiedrotie.

Mēs esam gatavi no uzbrukuma aizstāvēt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru. Vācijas armija ir izveidota tādā veidā, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt Austrumeiropu,” apliecināja Šolcs.

Pēc Šolca teiktā, Vācija ir palielinājusi savu ieguldījumu to valstu aizsardzībā, kas atrodas pie NATO austrumu robežas. “Tas ietver militārpersonu klātbūtni Lietuvā un infrastruktūras izbūvi. Mēs esam piekrituši pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz turieni karavīrus, pārējās lietās mēs sekojam NATO lēmumiem,” sacīja Šolcs.

Viņš uzsvēra, ka, tā kā Krievija uzbruka Ukrainai, tad Ukrainai ir jāaizstāvas. “Mūsu piegādātie ieroči tiek izmantoti tikai Ukrainas teritorijā. Un ASV prezidents teica “New York Times”, ka ieroči tiek izmantoti, lai aizstāvētu Ukrainu,” norādīja Šolcs.

LETA jau rakstīja, ka Šolcs Tallinā šodien tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā un gatavošanos NATO samitam Viļņā šī gada jūlijā.

Tāpat puses bija iecerējušas runāt par atbalstu Ukrainai un Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, kā arī apspriest aktuālos ES darba kārtības jautājumus.