Spānijas premjerministrs Pedro Sančess vēstulē NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem paziņojis, ka Spānija nākamnedēļ NATO samitā “nevar uzņemties saistības ievērot konkrētu izdevumu mērķi IKP izteiksmē”.

ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj, lai NATO sabiedrotie apņemas aizsardzībai tērēt 5% no IKP. Tiek gaidīts, ka NATO samitā Hāgā, kas notiks 24. un 25.jūnijā, tiks panākta vienošanās par NATO aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu, paredzot 3,5% tiešiem aizsardzības izdevumiem un 1,5% ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai.

Spānija pērn no visām NATO valstīm atvēlēja vismazāk līdzekļu aizsardzībai attiecībā pret IKP. Tās aizsardzības izdevumi nesasniedza pat 2%.

Sančess aprīlī paziņoja, ka valdība palielinās aizsardzības izdevumus par 10,5 miljardiem eiro 2025.gadā, lai sasniegtu NATO līdzšinējo mērķi atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP. Šo mērķi NATO izvirzīja pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukraina 2022.gada februārī.

Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva jau ir publiski apņēmušās atvēlēt aizsardzībai 5% no IKP, un Rite ir paziņojis, ka lielākā daļa sabiedroto ir gatavi atbalstīt šo mērķi. Arī Zviedrija un Nīderlande šomēnes paziņoja par nodomu sasniegt jauno mērķi.

Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir ieinteresēti pabeigt vienošanos par jauno mērķi vēl pirms samita, lai diskusijas samitā nenovilcinātu tā apstiprināšanu.

Aktuāls joprojām ir jautājums, cik daudz laika NATO valstīm tiks dots jaunā mērķa sasniegšanai. Sākotnēji tika ierosināts 2032.gads, bet Rite brīdinājis, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO teritorijai jau ap 2030.gadu.