ASV prezidents platformā “Truth Social” paziņoja, ka ASV bruņotie spēki pirmdien no plkst. 14 pēc Griničas laika (plkst. 17 Latvijas laika) sāks “bloķēt visus kuģus, kas mēģinās iebraukt Hormuza šaurumā vai izbraukt no tā”.

Tramps piebilda, ka blokādē tiks iesaistītas arī citas valstis, taču konkrēti nevienu neminēja.

Kā izriet no Lielbritānijas valdības pārstāvju teiktā, Lielbritānija tajā neiesaistīsies.

Lielbritānija “steidzami kopā ar Franciju un citiem partneriem strādā, lai izveidotu plašu koalīciju kuģošanas brīvības aizsardzībai”, paziņoja Lielbritānijas valdības preses sekretārs.

Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā vienojās par nepieciešamību šajā jautājumā sadarboties ar plašu partneru koalīciju, informēja Stārmera birojs.

Lielbritānija šonedēļ rīkos jaunas sarunas ar valstu koalīciju par satiksmes atjaunošanu Hormuzā.

Paredzams, ka trešajā sanāksmē, ko sasauks Lielbritānija, tiks meklēti veidi, kā atbalstīt konflikta ilgtspējīgu izbeigšanu, un galvenā uzmanība tiks pievērsta starptautiskā diplomātiskā spiediena palielināšanai uz Irānu, lai tā atkal atvērtu jūras šaurumu, tajā skaitā ar sankciju palīdzību.

Kā zināms, Stārmera un Makrona telefonsaruna svētdien notika pirms Trampa sociālajos medijos publicētā paziņojuma par blokādi.

Tramps telekanālam “Fox News” apgalvoja, ka “Lielbritānija un pāris citu valstu sūta uz šaurumu atmīnētājus” un Hormuza “attīrīšana neaizņems daudz laika”.

Stārmers iepriekš paziņoja, ka Lielbritānijas atmīnēšanas sistēmas jau atrodas reģionā. Tiesa, runa šajā gadījumā ir par atmīnēšanas droniem, ko varētu izvietot, tiklīdz situācija stabilizēsies, nevis Trampa blokādi.

ASV Centrālā pavēlniecība, kas ir atbildīga par amerikāņu militārajām operācijām Tuvajos Austrumos, paziņoja, ka Irānas ostu blokāde sāksies pirmdien.

ASV spēki “netraucēs kuģošanas brīvību kuģiem, kas dodas cauri Hormuza šaurumam uz ostām, kas nav Irānas ostas, un nebrauc no tām,” teikts armijas paziņojumā, kas, šķiet, ir pretrunā ar Trampa draudiem apturēt visus kuģus.