Ziņu aģentūra PA vēsta, ka vienošanās tiks parakstīta ceturtdien pēc vairāku nedēļu ilgas aizkavēšanās politisku domstarpību dēļ.

Valdība skaidro, ka tai jāatsakās no suverenitātes pār šīm salām, jo starptautiskie tiesiskie nolēmumi ir par labu Maurīcijai.

Saskaņā ar vienošanos, Lielbritānija atteiksies no suverenitātes pār salām Maurīcijas labā, taču uz 99 gadiem iznomās arhipelāgā izveidoto karabāzi.

Uz Lielbritāniju gadu desmitiem ilgi tika izdarīts spiediens atteikties no suverenitātes pār arhipelāgu, bet tā pretojās šādam solim, jo lielākajā no arhipelāga salām – Djego Garsijas atolā – ierīkota stratēģiski svarīgā Lielbritānijas un ASV gaisa spēku bāze.

Vienošanās kritiķi bažījas, ka šis solis nāks par labu Ķīnai, kura paplašina savu ietekmi Indijas okeānā.

Mediji ziņo, ka vienošanās parakstīšana aizkavējās konservatīvo kritikas dēļ, lai gan tieši konservatīvie sāka sarunas par salu nodošanu Maurīcijai iepriekšējās valdības laikā.

Šonedēļ, uzstājoties Pārstāvju palātā, aizsardzības ministrs Džons Hīlijs uzsvēra, ka bāze Djego Garsijā ir būtiska Lielbritānijas drošībai un Londonas attiecībām ar ASV drošības jomā.

Lielbritānija 1965. gadā nolēma atdalīt salas no savas toreizējās kolonijas Maurīcijas un izveidot tajās karabāzi, ko iznomāja Savienotajām Valstīm.

Maurīcija kopš neatkarības iegūšanas 1968. gadā ir pretendējusi uz Čagosu arhipelāgu.

ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) 2019. gadā ieteica Lielbritānijai atteikties no kontroles pār Čagosu arhipelāgu, bet Londona tiesas lēmumu neievēroja.

Sarunas par salu nākotni starp valstīm sākās 2022. gadā.