“Ir pienācis laiks sabiedrotajiem apsvērt iespēju atcelt dažus ierobežojumus, ko tie ir noteikuši Ukrainai nodoto ieroču izmantošanai,” intervijā izdevumam “Economist” sacīja Stoltenbergs.

“Īpaši tagad, kad Harkivā, netālu no robežas, notiek smagas kaujas, liegšana Ukrainai izmantot šos ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā ļoti apgrūtina tās teritorijas aizsardzību.”

Stoltenberga priekšgājējs alianses ģenerālsekretāra amatā Anderss Fogs Rasmusens 14.maijā aicināja atļaut NATO valstīm Austrumeiropā izmantot tās sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai iznīcinātu Krievijas raķetes un bezpilota lidaparātus, kuru mērķis ir Ukraina.

Stoltenbergs šo priekšlikumu neatbalstīja. “Mēs nepiedalīsimies konfliktā,” viņš norādīja. Viņaprāt, Rietumu uzdevums ir pretējs – “nepieļaut, ka šis karš pārvēršas par pilnvērtīgu karu starp Krieviju un NATO Eiropā”.

“Mēs rīkojam mācības, piegādājam Ukrainai ieročus, munīciju, bet mēs no NATO teritorijas tieši neiesaistīsimies kaujās virs Ukrainas vai Ukrainā. Tas ir pavisam kas cits,” teica Stoltenbergs.