“Mēs sekojam līdzi situācijai Krievijā. Nedēļas nogales notikumi ir Krievijas iekšējā lieta, un tie ir vēl viens pierādījums lielajai stratēģiskajai kļūdai, ko prezidents Putins pieļāva ar savu nelikumīgo Krimas aneksiju un karu pret Ukrainu,” vizītes laikā Viļņā pavēstīja Stoltenbergs.

“Mēs arī uzraugām situāciju Baltkrievijā,” teica Stoltenbergs. “Mēs nosodām Krievijas paziņojumu par kodolieroču izvietošanu. Tas ir pārgalvīgi un bezatbildīgi.”

Pēc viņa teiktā, alianse neredz nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija gatavojas izmantot kodolieročus, taču NATO saglabā modrību.

“Aizvadītās nedēļas nogales notikumi Krievijā parādīja Kremļa režīma nestabilitāti. Līdzīgi vai pat vēl lielāki izaicinājumi ir gaidāmi nākotnē,” viņš sacīja.

Stoltenbergs norādīja, ka “Vagner” dumpis varētu ietekmēt drošību reģionā. “”Vagner” grupas izvietošanās Baltkrievijā var kļūt par papildu faktoru,” viņš piebilda.

Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” dumpis ir liecība tam, ka Maskavas karš pret Ukrainu Krievijas varā rada plaisas, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

“Tas, kas notika šajā nedēļas nogalē, apliecina, ka šis karš pret Ukrainu rada plaisas Krievijas varā un ietekmē tās politisko sistēmu,” ES ārlietu ministru sanāksmē sacīja Borels.

“Mēs, protams, cieši sekojam līdzi tam, kas notiek, bet tagad ir brīdis, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu vairāk nekā jebkad agrāk, un to mēs darīsim,” sacīja ES diplomāts.

“Redzēt, ka tāda kodolvalsts kā Krievija var ieslīgt nestabilitātes fāzē, protams, nav nekas labs. Tas arī ir kas tāds, kas ir jāņem vērā,” norādīja Borels.

“Vissvarīgākais secinājums ir, ka šis ir karš, ko pret Ukrainu uzsāka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins, un briesmonis, ko Putins ir radījis ar “Vagner”, un šis briesmonis viņam kož,” pavēstīja Borels. “Šis briesmonis vēršas pret savu radītāju, politiskajā sistēmā manāms trauslums, un militārajā varā rodas plaisas.”

ES ārlietu ministri savas kārtējās sanāksmes gaitā Luksemburgā centās izvērtēt Krievijā nule notikušā dumpja sekas.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, šie notikumi ir “Krievijas iekšējā cīņa par varu, un mēs neiesaistīsimies”.

“Mēs Redzam Krievijas agresijas kara postošās sekas, arī attiecībā uz Putina varas sistēmu,” pavēstīja ministre.

“”Mēs redzam, ka Krievijas vadība arvien vairāk vēršas pati pret sevi,” viņa piebilda.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis mudināja Rietumus nepieļaut, ka tiek “novērsta uzmanība”, kā arī aicināja koncentrēties, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai.

“Mums nav jādomā par režīma maiņu Krievijā un nepieciešamību to plānot. Krievi ir pilnā mērā spējīgi izdarīt to paši,” sacīja ministrs.