Prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības (ES) valstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Kultūras ministrija (KM) norāda, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to piedāvājumā ir maz Latvijā radīta satura, un tās līdz šim nav ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.

Grozījumu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību skatītājiem.

Likumprojekts paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem.

To varēs darīt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu, iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra (NKC) budžetā.

Prasības neattieksies uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

Pienākums ieguldīt Latvijas audiovizuālā satura veidošanā tiks noteikts tikai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem.

Šie pakalpojumi iedalāmi trīs kategorijās: abonēšanas pakalpojumi, transakciju pakalpojumi un reklāmās balstīti pakalpojumi, skaidro ministrijā.

Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā “Tet” un “Latvijas mobilais telefons”.

Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp “Netflix”, “Go3”, “Apple TV+”, “Google Play”, “YouTube Movies & Shows”, “Amazon Prime Video”, “discovery+”, “Disney+”, “Max”, “Rakuten TV” un “Viaplay”.

KM norāda, ka līdzīgs regulējums jau ieviests 18 ES dalībvalstīs.

Pēc ministrijas aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc izmaiņu stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai.

Par grozījumiem gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.