“Šie jaunie noteikumi pēkšņi dubulto mūsu saistības ieguldīt šajos žanros, ir vērsti tikai uz straumēšanas pakalpojumiem un galu galā diktē mūsu satura piedāvājumus, neņemot vērā auditorijas gaidas,” laikrakstā “Le Monde” publicētā viedokļrakstā pauda “Netflix France” viceprezidente Polina Dovēna.

Platformas atsevišķi iesniedza apelācijas sūdzības par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu Francijas augstākajā administratīvajā tiesā Valsts padomē pēc tam, kad neoficiāla vēršanās premjerministra birojā bija nesekmīga, apstiprināja kompānijas.

Tās cenšas panākt grozījumus valdības rīkojumā, kas kopš 2021. gada pieprasa ārvalstu video straumēšanas platformām finansēt Francijas audiovizuālā satura un kino veidošanu ar daļu no saviem ieņēmumiem.

Atjauninātā rīkojuma versija noteic, ka no šā gada janvāra 20% no obligātajiem audiovizuālā sektora ieguldījumiem jāpiešķir animācijas programmām, dokumentālajām filmām un dzīvajiem priekšnesumiem, lai veicinātu žanru daudzveidību.

Dovēna norādīja, ka “Netflix” gadā iegulda “250 miljonus eiro seriālos, filmās un Francijas dokumentālajā kino”.

Savukārt “Prime Video” īpašniece ASV kompānija “Amazon” uzsvēra, ka sūdzība Francijas Valsts padomei nenozīmē, ka tiek apšaubīta nepieciešamība ieguldīt Francijas kinonozarē, bet gan prasības par konkrētiem ieguldījumiem noteiktos žanros.