Iniciatīvu ierosināja nacionālkonservatīvā Šveices Tautas partija (SVP), kurai ir visvairāk vietu parlamentā.

Šveices valdība, visas pārējās lielākās partijas, uzņēmēji un arodbiedrības šo ideju ir noraidījuši.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iniciatīvas atbalstītāju un pretinieku skaits ir teju līdzīgs, tādēļ rezultātu grūti prognozēt.

Vienlaikus ar šo iniciatīvu Šveices pilsoņi svētdien referendumā balsos arī par stingrāku noteikumu ieviešanu attiecībā uz civilo dienestu, ko arvien vairāk jaunu vīriešu izvēlas militārā dienesta vietā.

Saskaņā ar Šveices Federālā statistikas biroja datiem 2025. gada trešā ceturkšņa beigās Šveicē dzīvoja 9,1 miljons cilvēku.

Tradicionāli pēdējos gados ārvalstīs dzimušie Šveices iedzīvotāji veidojuši aptuveni 30% no iedzīvotāju kopskaita.

Lielākā daļa no ārvalstīs dzimušajiem ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm, un daļa no tiem ir ieguvusi Šveices pilsonību.

Priekšlikums, par ko tiks balsots referendumā, paredz likumā nostiprināt normu, ka līdz 2050. gadam Šveices pastāvīgo iedzīvotāju skaits – gan Šveices pilsoņu, gan ārvalstnieku ar uzturēšanās atļaujām – nedrīkst pārsniegt desmit miljonus.

Ja Šveices iedzīvotāju skaits pirms tam sasniegtu 9,5 miljonus, valdība veiktu pasākumus, lai to ierobežotu, piemēram, sperot soļus patvēruma piešķiršanas, ģimenes atkalapvienošanās, uzturēšanās atļauju izsniegšanas un starptautisko līgumu pārskatīšanas jomā.

Ja iedzīvotāju skaits tomēr sasniegtu desmit miljonus līdz 2050. gadam, valstij būs jāatsakās no līguma ar ES par personu brīvu pārvietošanos, paredz priekšlikums.

Kopš šī līguma stāšanās spēkā 2002. gadā Šveices iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par aptuveni 1,7 miljoniem.

Taču šī līguma izbeigšana izraisītu arī citu ar Briseli noslēgto līgumu pārtraukšanu, kas ir būtiski Šveices tirdzniecībai un piekļuvei tirgum.

Šveices valdības amatpersonas brīdinājušas, ka likmes ir ļoti augstas.

Iniciatīvas atbalstītāji savukārt apgalvo, ka tas palīdzētu aizsargāt vidi, dabas resursus, infrastruktūru un sociālās drošības tīklu no iedzīvotāju skaita pieauguma radītās spriedzes.

Šveices Tautas partija jau gadiem ilgi centusies ierobežot imigrācijas pieaugumu bagātajā Alpu valstī, un tās centieni izpelnījušies pretrunīgus vērtējumus, bet to rezultāti bijuši dažādi.

Iniciatīvas kritiķi, kas pārstāv lielāko daļu pārējā politiskā spektra, apgalvo, ka priekšlikumā pārāk vienkāršots sarežģīts jautājums.

Viņi norāda, ka Šveice gūst labumu no savām ciešajām saitēm ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar četrām ES valstīm – Austriju, Franciju, Vāciju un Itāliju.

Piemēram, Šveice bieži paļaujas uz ārvalstu darbiniekiem slimnīcās, viesnīcās, būvlaukumos un universitātēs, un jebkādi šādi migrācijas un cilvēku brīvas pārvietošanās ierobežojumi būtu pretrunā ar Šveices pašreizējām starptautiskajām saistībām, brīdina iniciatīvas kritiķi.

Šveices pilsoņi svētdien referendumā balsos arī par stingrāku noteikumu ieviešanu attiecībā uz civilo dienestu.

Politiskā kreisā spārna pārstāvji ir ierosinājuši referendumā noraidīt jauno likumu, kura mērķis ir padarīt civilo dienestu mazāk pievilcīgu un mazāk pieejamu.

Šveicē obligātais militārais dienests attiecas tikai uz vīriešiem un ilgst vismaz četrus mēnešus.

Nākamajos gados militārās iemaņas periodiski jāatsvaidzina apmācībās.

Kopš 1996. gada Šveices pilsoņi var izvēlēties civilo dienestu militārā dienesta vietā.

Šī iespēja pašlaik ir pieejama ikvienam, kurš ir piemērots militārajam dienestam, bet apgalvo, ka iekšējā pārliecība liedz viņam dienēt armijā.

Civilais dienests ir pusotru reizi garāks par militāro dienestu, un cilvēki tajā tiek nodarbināti sabiedrības interesēs, tostarp sociālajā jomā, izglītībā un veselības aprūpē.

Tie, kurus uzskata par nederīgiem militārajam dienestam, tiek iekļauti citā kategorijā, ko sauc par civilo aizsardzību, kurā viņi veic citus pienākumus, lai aizsargātu sabiedrību katastrofu vai citu ārkārtas situāciju gadījumā.

Kopš 2009. gada, kad tika vienkāršota piekļuve civilajam dienestam, to cilvēku skaits, kuri izvēlas šo iespēju, ir pakāpeniski pieaudzis, sasniedzot pagājušajā gadā rekordaugstu rādītāju – 7211 cilvēkus, liecina Federālās statistikas pārvaldes dati.

Šveices valdība uzskata šo attīstību par problemātisku situācijā, kad pieaugošā ģeopolitiskā spriedze mudina valstis palielināt aizsardzības izdevumus un karavīru skaitu.

Šveices prezidents Gijs Parmelens aprīlī notikušajās parlamenta debatēs brīdināja, ka civilais dienests “kļuvis par problemātisku masveida parādību”, uzsverot nepieciešamību nodrošināt, lai šī iespēja paliktu izņēmums.

Pagājušajā gadā Šveices parlaments pieņēma likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot civilā dienesta pievilcību un ievērojami samazināt to personu skaitu, kas to izmanto.

Likumprojekts galvenokārt attiecas uz pieaugošo skaitu bruņoto spēku pārstāvju, kuri pēc lielākās daļas militārā dienesta pabeigšanas pāriet uz civilo dienestu, kā rezultātā viņiem paliek salīdzinoši maz papildu civilā dienesta dienu.

Bieži vien viņi šādi mēģina izvairīties no obligātajām ikgadējām atkārtotajām apmācībām un šaušanas treniņiem.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tiem, kas izvēlēsies civilo dienestu, būs jāiziet vismaz 150 dienu dienests, un, tāpat kā viņu vienaudžiem militārajā dienestā, viņiem būs jāpiedalās ikgadējā atkārtotajā apmācībā.

Plānots piemērot arī stingrākas vadlīnijas civilā dienesta uzdevumu plānošanai, lai nodrošinātu, ka tie nesniedz priekšrocības salīdzinājumā ar militāro dienestu.

Kritiķi, tostarp sociāldemokrāti un zaļie, apgalvo, ka civilā dienesta locekļi veic būtiskus pienākumus nozarēs, kurās valda akūts darbinieku trūkums.

Kritiķi arī noraida bažas par armijas sarukšanu, norādot, ka pašreizējais gandrīz 150 000 karavīru skaits pārsniedz to, kas tiek uzskatīts par maksimālo slieksni – 140 000.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 48% respondentu atbalsta stingrākus ierobežojumus attiecībā uz civilo dienestu, savukārt 46% ir pret tiem.