Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.

Ķīna regulāri salas tuvumā nosūta militārās lidmašīnas, dronus un kara flotes kuģus un laiku pa laikam veic liela mēroga militāras mācības.

Ķīna apgalvo, ka pašpārvaldītā sala ir tās teritorija, un nav izslēgusi spēka pielietošanu, lai to pakļautu savai kontrolei.

Saskaņā ar Taivānas valdības plāniem aizsardzības izdevumi nākamgad pārsniegs 3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtu par 18% vairāk nekā 2026. gadam ierosinātajā budžetā.

Valdības kopējie plānotie izdevumi, tostarp aizsardzībai, tiks nosūtīti izskatīšanai opozīcijas kontrolētajam parlamentam, kur budžeta projekts var saskarties ar šķēršļiem.

Kā ziņoja Taivānas Centrālā ziņu aģentūra, likumdevēji 2026. gada budžetu apstiprināja tikai pagājušajā piektdienā ar 266 dienu nokavēšanos.

Taivānas prezidents Lai Cjinde iepriekš solīja līdz 2030. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.

Pirmdien Lai paziņoja, ka nākamā gada aizsardzības budžets pirmo reizi pārsniegs vienu triljonu Taivānas dolāru, uzsverot, ka ieguldījums valsts aizsardzībā ir ieguldījums mierā.

Augusta sākumā Taivāna pastiprināja ikgadējo militāro mācību “Han Kuang” intensitāti, iesaistot rezervistus un vairāk civiliedzīvotāju un liekot uzsvaru uz reāliem scenārijiem.

Savienotās Valstis ir pieprasījušas, lai Taivāna palielina savus aizsardzības izdevumus.

Vašingtonai nav oficiālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, taču tā uztur plašas neoficiālas attiecības un saskaņā ar ASV likumiem to pienākums ir nodrošināt Taivānu ar līdzekļiem, lai tā varētu sevi aizstāvēt.

ASV jau ilgu laiku ir Taivānas galvenais neoficiālais atbalstītājs un ieroču piegādātājs.

Kad ASV prezidents Donalds Tramps maijā apmeklēja Pekinu, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins viņu brīdināja, ka abas valstis varētu nonākt konfliktā saistībā ar Taivānu, ja šis jautājums netiks risināts pareizi.

Tramps pēc vizītes Pekinā teica, ka ieroču pārdošana Taivānai ir ļoti labs trumpis sarunās ar Ķīnu, un šie ASV prezidenta komentāri izraisīja satraukumu Taivānā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.