Avoti laikrakstam norādīja, ka spiediens īpaši izdarīts uz augstākajām amatpersonām finanšu iestādē “Euroclear”, kur glabājas lielākā daļa iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu.

“Euroclear” izpilddirektorei Valērijai Urbēnai un citiem augstākā līmeņa vadītājiem tika izteikti draudi, ziņoja “The Guardian”.

“Euroclear” atteicās komentēt laikraksta ziņoto.

Iebiedēšanas kampaņu vadīja Krievijas militārais izlūkdienests GRU.

Lai gan draudu apmērs nav skaidrs, Eiropas amatpersonas norādīja, ka krievi noteikti izmantoja iebiedēšanas taktiku.

Izdevums arī citē Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera teikto intervijā laikrakstam “La Libre”.

“Kurš gan ticētu, ka [Krievijas diktators Vladimirs] Putins mierīgi piekristu Krievijas aktīvu konfiskācijai? Maskava mums lika saprast, ka konfiskācijas gadījumā Beļģija un es personīgi izjutīsim sekas uz visiem laikiem,” izteicās premjers.

Lūgts komentēt šos izteikumus, premjerministra birojs atsaucās uz iepriekšējiem izteikumiem, kuros aprakstīti juridiskie un finansiālie riski.

Oktobrī notikušajā preses konferencē de Vēvers arī pieminēja “mūžīgās sekas” un Krievijas atbildes pasākumus, tostarp Krievijas bankās iesaldētās Rietumu naudas konfiskāciju un Rietumu uzņēmumu arestu.

ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Kijivai. Beļģija līdz šim nav piekritusi EK plānam, kas šodien tiks apspriests ES samitā Briselē.