“Neviens nav devis Irānas Islāma Republikai lielāku iespēju vienoties kā es,” Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā “Truth Social”, piebilstot, ka Teherāna “nav to izmantojusi”.

“Tāpēc šodien es paziņoju par visgraujošāko ekonomisko operāciju, kāda jebkad veikta pret kādu valsti!” rakstīja Tramps.

“Tas būs ekonomiskais karš un izolācija bezprecedenta mērogā,” viņš piebilda.

Jebkura valsts, kas ļaus savām finanšu institūcijām, uzņēmumiem, lidostām vai valdības iestādēm sniegt “jebkāda tipa dzīves līniju Irānai”, pati saskarsies ar “milzīgām ekonomiskām sekām”, rakstīja Tramps.

Viņš paziņoja, ka ASV ir vajadzīgs visu savu sabiedroto atbalsts, lai izolētu Irānu un pretotos tās radītajiem draudiem.

Apmēram divarpus mēnešus pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām Tramps ir pakļauts ievērojamam iekšpolitiskam spiedienam arī tāpēc, ka nav spējis gūt redzamus panākumus karā pret Irānu ne diplomātiskā, ne militārā ziņā. Teherāna arī nebaidās no Trampa draudiem sarunās par Hormuza šauruma atkalatvēršanu.

Tramps, kurš vairākkārt pastiprinājis draudus Irānas vadībai, arī šoreiz lietoja skarbus izteikumus.

Viņš runāja par “vēsturiskiem pasākumiem” un nosauca savu plānu par “ekonomisko D-dienu” Irānai. Ar D-dienu parasti tiek domāts 1944. gada 6. jūnijs, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā, sākot Francijas un Rietumeiropas atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas režīma Otrā pasaules kara laikā.

ASV jau sen ir noteikušas sankcijas Irānai, bet Tramps tagad plāno tās paplašināt.

“Naftas kontrabanda, valūtas mijmaiņas darījumu līnijas, naudas pārskaitījumi, valūtas maiņas iestādes, kuģu reģistri, piesegkompānijas – to visu tagad vajag apturēt,” rakstīja Tramps.

Vēl nebija skaidrs, kā Tramps nodomājis piespiest Irānu mainīt kursu vai kādas sekas draudētu valstīm, kas atbalsta Irānu. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Krievija, Indija vai Ķīna, kuras turpina pirkt Irānas naftu. Naftas eksports ir svarīgs Irānas ieņēmumu avots.