Demonstrāciju organizēja nacionālkonservatīvā partija “Vox” (Balss).

Amnestijas jautājums aktualizējās pēc parlamenta vēlēšanām jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu parlamentā. Pēc vēlēšanām līdzšinējam premjerministram Pedro Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, bija nepieciešams Katalonijas separātistu partiju “Kopā par Kataloniju” (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) atbalsts parlamentā.

Apmaiņā pret to abas partijas pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017.gada Katalonijas neatkarības referendumu. Daudzi no iesaistītajiem jau atrodas cietumā.

Daudzi protestētāji bija sašutuši, ka amnestija varētu būt izdevīga JxCat līderim Karlesam Pudždemonam, kurš vadīja Katalonijas reģiona valdību 2017.gadā, kad tā pēc Madrides aizliegtā referenduma uz īsu brīdi pasludināja Katalonijas neatkarību. Daudzi spāņi uzskata, ka Pudždemons, kurš drīz pēc tam aizbēga, lai izvairītos no kriminālvajāšanas, un tagad dzīvo Beļģijā, ir valsts ienaidnieks.

Sančess, kurš kopš stāšanās amatā pirms pieciem gadiem centās mazināt spriedzi, 2021.gadā apžēloja Katalonijas separātistu līderus, kuriem bija piespriesti gari cietumsodi par Katalonijas neatkarības centieniem. Sestdien uzrunā Sociālistu partijas augstākajiem biedriem Sančess aizstāvēja amnestijas nepieciešamību, sakot, ka 2021.gada apžēlošana nenoliedzami ir mazinājusi konfliktu par katalāņu separātismu, lai gan labējie to uzņēma ar galēju agresivitāti.

“Konflikta pilnīgai pārvarēšanai nākotnē būs nepieciešami citi pasākumi, jo mēs nevaram atstāt šo brūci atvērtu uz nenoteiktu laiku,” viņš piebilda.

Konkrēts datums, kad varētu notikt uzticības balsojums par Sančesa kandidatūru uz premjera amatu, nav noteikts, taču gadījumā, ja viņam neizdosies nodrošināt nepieciešamo parlamentāro vairākumu līdz 27.novembrim, nāksies izsludināt vēl vienas pirmstermiņa vēlēšanas, kas varētu notikt janvārī.