Demonstrāciju izraisīja kādas skolotājas nāve, kura jūlijā tika atrasta mirusi savā pamatskolā pēc sūdzēšanās par emocionālu pārdzīvojumu, ko izraisīja varmācīgi bērnu vecāki. Policija ziņo, ka sestdienas demonstrācijā piedalījās aptuveni 20 000 cilvēku.

Protestējošie skolotāji, kas rīko mītiņus vairākas nedēļas, apgalvo, ka spēkā esošie likumi neļauj viņiem kontrolēt savas klases un atstāj viņus pārlieku valdonīgo vecāku varā, kuri viņus var viegli apsūdzēt emocionālā vardarbībā pret bērniem.

Protestētāji norāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā vecāki vairāk nekā 9000 skolotāju apsūdzējuši vardarbībā pret bērniem.

Dienvidkorejas likumdevēji patlaban apspriež likumprojektus, kas apmierinātu dažas no skolotāju prasībām un nodrošinātu imunitāti pret apsūdzībām vardarbībā pret bērniem. Tomēr daži eksperti ir pauduši bažas par iespējamām izmaiņām, norādot, ka priekšlikumi varētu vēl vairāk vājināt bērnu aizsardzību, kuri gadiem ilgi atrodas ārkārtīgi konkurējošā vidē.

Pieaugot skolotāju dusmām, Dienvidkorejas konservatīvā valdība šā mēneša sākumā izveidoja darba grupu, lai izpētītu jaunus izglītības likumus, kas atspoguļotu skolotāju viedokli, cenšoties viņus pasargāt no apsūdzībām vardarbībā pret bērniem.

Izglītības un Tieslietu ministrijas kopīgā paziņojumā presei apsūdzēja Seulas iepriekšējo liberālo valdību par to, ka tā īstenojusi politiku, kurā “pārāk uzsvērtas bērnu cilvēktiesības”, kas, viņuprāt, novedis pie “nepamatotu ziņojumu par vardarbību pret bērniem skaita pieauguma”.

Dienvidkorejā elitāro universitāšu absolvēšana tiek uzskatīta par izšķirošu karjeras un laulības izredzēm.

Saskaņā ar Izglītības ministrijas un Nacionālā veselības apdrošināšanas dienesta datiem, no 2018. līdz 2022.gadam vairāk nekā 820 pamatskolu un vidusskolu skolēni ir izdarījuši pašnāvību.