Tusks šādu nostāju paudis Eiropas Savienības (ES) līderiem samitā Briselē, vēsta Polijas ziņu vietne “Rmf24”.

Jau ziņots, ka ES līderi ar dalītām jūtām reaģējuši uz Eiropadomes prezidenta Antoniu Koštas mēģinājumu atvērt diplomātiskos kanālus ar Krieviju. Vairāki līderi kritizēja Koštas rīcību, jo viņš iepriekš nebija par to informējis visas ES dalībvalstis.

Tajā pašā laikā, kā norāda “Rmf24”, pretrunīgus vērtējumus izraisījuši ne tikai paši kontakti, bet arī veids, kā tie tika dibināti, kā arī iespējamās politiskās sekas. Saskaņā ar viena diplomātiskā avota teikto, Polija, Baltijas valstis un vairākas Skandināvijas valstis brīdinājušas neuzticēties Kremlim.

Tikmēr Košta skaidroja līderiem, ka viņš neved nekādas būtiskas sarunas ar Krieviju, bet vienkārši uztur saziņas kanālus, lai ES būtu gatava iespējamām miera sarunām. Viņš arī norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atkārtoti aicinājis ES aktīvāk iesaistīties miera procesā.

Tusks skaidri norādīja, ka Polija neuzskatīs par sev saistošiem drošības lēmumus, kas pieņemti Eiropas formātos, kuros tā nav pārstāvēta, jo īpaši E3 formātā, kur pārstāvēta Francija, Vācija un Lielbritānija. Proti, ja Parīze un Berlīne uzstātu, ka šim formātam ir ekskluzīva loma sarunās ar Krieviju, Varšava šādu pieeju neuzskatītu par pieņemamu.

Tajā pašā laikā, kā uzsver “Rmf24”, lielākā daļa līderu galu galā atbalstīja Eiropadomes prezidenta koordinējošās lomas saglabāšanu, norādot, ka Košta pārstāv visas 27 ES dalībvalstis un ka Varšava varētu atbalstīt šādu lēmumu.