Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Rietumi ir paziņojuši, ka Krievijai tiks piemērotas plašas ekonomiskās sankcijas, ja tā izdomās uzbrukt Ukrainai.

Pēdējos gados Austrumukrainā notikušas sporādiskas apšaudes, taču konflikta saasināšanās palielinātu spriedzi starp Krieviju un Rietumiem.

Ukrainas armijas komandcentrs valsts austrumos ziņo, ka kaujinieki apšaudījuši ciematu Staņica Luhanska ar smago artilēriju, trāpot bērnu dārzam.

“Saskaņā ar sākotnējiem datiem ievainoti divi civiliedzīvotāji. Bojāta arī sabiedriskā infrastruktūra. Puse ciema palikusi bez elektroapgādes,” paziņoja armija. Armijas paziņojumā teikts, ka apšaudē kontuzētas divas bērnudārza audzinātājas. Tāpat ciematā apšaudē cietis dzelzceļa depo, kur bojāta viena lokomotīve.

Kaujinieki arī apšaudījuši frontes līnijas tuvumā esošo Doņeckas apgabala Marjinkas pilsētu, kur šāviņš nokritis pilsētas centrā, ar šķembām ievainojot vietējo iedzīvotāju. Tāpat apšaudīts frontes līnijas tuvumā esošais Taramčukas ciems, kur šāviņi sabojājuši elektrolīnijas, atstājot ciemu bez elektrības.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba neminēja ievainotos, bet nosodīja Staņicas Luhanska apšaudi.

“Mēs aicinām visus partnerus ātri nosodīt šo smago Minskas vienošanās pārkāpumu, ko veikusi Krievija šajā jau tā saspringtajā situācijā,” paziņoja Kuleba.

Tikmēr Donbasas kaujinieki apsūdzējuši Kijevu Minskas vienošanās pārkāpšanā, norādot, ka pēdējo 24 stundu laikā situācija uz kontakta līnijas ir ievērojami saasinājusies.

Ziņu aģentūra RIA vēstīja, ka pašpasludinātās Luganskas republikas pārstāvji ceturtdien apsūdzējuši Ukrainas armiju mīnmetēju, granātmetēju un ložmetēju izmantošanā, tādējādi pārkāpjot Minskas vienošanos.

“Ukrainas bruņotie spēki ir rupji pārkāpuši pamiera režīmu, izmantojot smagos ieročus, kas saskaņā ar Minskas vienošanos bija jāatsauc,” paziņojuši tā dēvētās Luganskas republikas pārstāvji.

Kā zināms, 2014.gadā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu, bet pēc tam iebruka arī Ukrainas kontinentālajā teritorijā, kur tolaik sagrābtās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos joprojām kontrolē Maskavas finansētas un apbruņotas kaujinieku bandas.

2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā Minskas vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.

Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.

Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, jo tie faktiski iznīcina tās suverenitāti, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā reāli nav iespējama.

Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājušas to pārskatīt.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pauda bažas par situācijas saasināšanos Austrumukrainā un aicināja Rietumus brīdināt Kijevu, lai tā vēl vairāk nepasliktina situāciju.

ASV savukārt bažījas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.