Ukrainas parlaments 1991. gada 24. augustā nobalsoja par valsts neatkarību no Maskavas, kas vēlāk referendumā tika pārliecinoši apstiprināta. Viens no Krievijas diktatora Vladimira Putina 2022. gada februārī sāktā atkārtotā iebrukuma mērķiem bija pakļaut Ukrainu Maskavai.

Tā kā frontes līnijā mēnešiem ilgi nav notikušas būtiskas izmaiņas un pēc vairāk nekā gada ilgiem ASV vadītajiem miera centieniem nav panākts acīmredzams progress, abas valstis ir ierautas arvien plašākā savstarpējā gaisa uzbrukumu vilnī, kurā iet bojā civiliedzīvotāji un tiek sagrauta infrastruktūra.

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems savā pirmajā ārvalstu braucienā kopš stāšanās amatā pagājušajā mēnesī pirmdien Kijivā pievienojās gandrīz ducim citu Eiropas līderu, kā arī citām augstām amatpersonām, piemēram, Eiropadomes prezidentam Antoniu Koštam.

Bērnems ir līdzpriekšsēdētājs tā dēvētās Labas gribas koalīcijas sanāksmē. Tā ir valstu grupa, kas palīdz Ukrainai pretoties Krievijas uzbrukumam, un paredzams, ka Francijas un Vācijas līderi pievienosies tiešsaistē.

“Ukrainai neatkarība nav abstrakta ideja. Mēs to aizstāvējām pret visām grūtībām,” sociālajos tīklos sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. “Šādos laikos valstis mācās, cik svarīgi ir, lai jums blakus būtu sabiedrotie,” viņš piebilda.

Zelenskis Kijivas Svētās Sofijas laukumā teica, ka Eiropas līderu klātbūtne atspoguļo kontinenta bažas par plašākām Krievijas ambīcijām.

“Mēs visi saprotam, ka šajā Krievijas karā pret mums – pret Ukrainu – tiek lemts daudz vairāk nekā tikai Ukrainas un Austrumeiropas nākotne,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka ārvalstu palīdzība ir vitāli svarīga.

“Neviena valsts šādā karā nevarētu paļauties tikai uz saviem ieročiem,” viņš teica, uzsverot, ka “neviena valsts nevarētu izturēt tik intensīvus uzbrukumus bez pasaules palīdzības”.

Līderi, kas ieradušies Kijivā, solīja sniegt turpmāku militāru un finansiālu atbalstu. Bērnems paziņojis, ka Lielbritānijas valdība ir piekritusi atļaut aizsardzības uzņēmumam MBDA izpaust klasificētu informāciju par britu komponentiem, kas tiek izmantoti tāla darbības rādiusa raķetē SCALP, informēja viņa birojā. Tas pavērtu ceļu Francijai un Ukrainai virzīt plānus par ieroča ražošanu Ukrainā.

SCALP ir Lielbritānijas raķetes “Storm Shadow” raķetes franču versija, un abās sistēmās ir iekļauta kopīga Francijas un Lielbritānijas tehnoloģija.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Kremlis plānu vērtē “ārkārtīgi negatīvi”. Viņš apsūdzēja Lielbritāniju “dalībā šajā karā” Kijivas pusē.

Ukraina ir lielā mērā paļāvusies uz NATO valstu palīdzību cīņā pret Krievijas armiju, lai gan attiecības ar ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā ir bijušas vēsākas.

Tikmēr Krievija saņem palīdzību no Ziemeļkorejas un Ķīnas.

Ukraina kara laikā ir strauji attīstījusi inovatīvas dronu tehnoloģijas, kas ļāvušas sasniegt mērķus Krievijas teritorijā pat 2000 kilometru attālumā. Svinīgās runas Svētās Sofijas laukumā pavadīja Ukrainā ražotu ieroču parāde.

Gan Krievija, gan Ukraina ar tāliem triecieiem cenšas radīt ekonomiskas grūtības, pārraut militāro apgādi un sagraut sabiedrības morāli otrā valstī.

Gaisa karam pastiprinoties, Ukrainas ASV ražoto “Patriot” pārtvērējraķešu krājumi ir ārkārtīgi samazinājušies. Kijivai steidzami nepieciešami jaunas pārtvērējraķetes pirms ziemas, kad Krievija regulāri bombardē elektroapgādi, taču Irānas kara dēļ un sarežģīto pārtvērējraķešu lēnās ražošanas dēļ Ukraina ir kļuvusi neaizsargāta un nepietiekami apgādāta.

Tikmēr Ukraina turpina triecienus Krievijā. Pēc plašiem uzbrukumiem Krievijā lielākajam tīmekļa tirdzniecības uzņēmumam “Wildberries” pēdējās dienās Ukraina vērsusies arī pret otru lielāko tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumu Krievijā “Ozon”. Ukraina arī turpina uzbrukumus aizsardzības rūpniecības un naftas pārstrādes uzņēmumiem.