Preses konferencē pēc Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita Stefančuks uzsvēra, ka tikšanās Rīgā ir labākā parlamentārā atbilde uz BRICS samitu.

Stefančuks norādīja, ka viņam kā tās valsts pārstāvim, kura ir viena no ANO līdzdibinātājām, nav skaidrs, kāda bijusi ANO ģenerālsekretāra motivācija piedalīties samitā, kuru vada starptautisks kriminālnoziedznieks.

Tāpat Ukrainas parlamenta priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc Gutērrešam bija laiks doties uz BRICS samitu Krievijā, bet neatradās laiks, lai apmeklētu Ukrainas miera samitu, kas vasarā notika Šveicē.

LETA jau rakstīja, ka uz Krieviju pirmo reizi kopš 2022. gada aprīļa devās ANO ģenerālsekretārs.

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā.

Tās sākotnējiem locekļiem – Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai – pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.

Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.