Arī Ungārijas vēstnieks ES piektdien paziņoja, ka Budapešta iebilst pret to, ka ES uzņemas parāda saistības, ko garantē bloka kopējais budžets, lai Ukrainai piešķirtu aizdevumu, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņoja laikraksts “Financial Times”.

Kā norādīja “Financial Times”, lai lēmums tiktu īstenots, tas vienprātīgi jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm.

ES līderi decembrī vienojās par šādu aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai, kurai aprīlī draud budžeta deficīts.

Ungārija, Slovākija un Čehija, kas iebilda pret šo plānu, tomēr piekrita palīdzēt Ukrainai ar nosacījumu, ka tās tiks atbrīvotas no procentu un atmaksas saistībām.

“Financial Times” norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) vēl ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts, lai varētu izmantot ES budžeta rezervi aizņēmumam un aizdevumu izsniegšanai Ukrainai.

Sījārto piektdienas vakarā sociālajos tīklos publiskotajā video pārmeta Ukrainai, ka tā šantažē Ungāriju, vilcinoties atjaunot naftas piegādes.

Viņš paziņoja, ka Ungārijas valdība bloķēs plānoto ES aizdevumu Ukrainai.

Jau ziņots, ka janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu “Družba”, kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā.

Kijiva apgalvo, ka cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija, kuras abas ir saņēmušas pagaidu atbrīvojumu no ES sankcijām, kas aizliedz Krievijas naftas importu, apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontdarbus.

“Mēs nepakļausimies šai šantāžai. Mēs neatbalstām Ukrainas karu, mēs par to nemaksāsim,” paziņoja Sījārto.

“Kamēr Ukraina bloķēs naftas piegāžu atjaunošanu Ungārijai, tikmēr Ungārija bloķēs Eiropas Savienības lēmumus, kas ir svarīgi un labvēlīgi Ukrainai,” uzsvēra ministrs.

Ungārija un Slovākija šonedēļ apturēja dīzeļdegvielas piegādes Ukrainai saistībā ar Krievijas naftas piegāžu traucējumiem.

Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, gandrīz visas Eiropas valstis ir ievērojami samazinājušas vai pilnībā pārtraukušas Krievijas gāzes un naftas importu.

Tikmēr Ungārija ir saglabājusi un pat palielinājusi Krievijas naftas un gāzes piegādes.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns apgalvo, ka valsts nevar iztikt bez Krievijas naftas, un iepriekš Ungārija izmantoja savas veto tiesības, lai iegūtu izņēmuma tiesības ES sankcijām Krievijas enerģētikas sektoram.

Ungārijas veto plānotajam ES aizdevumam Ukrainai varētu apdraudēt arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmu astoņu miljardu eiro apmērā, par kuru patlaban notiek sarunas un kura ir saistīta ar to, vai Kijiva saņems ES aizdevumu.

Ungārijā aprīlī paredzētas parlamenta vēlēšanas, un saskaņā ar janvārī veiktajām aptaujām opozīcijā esošā konservatīvā “Tisza” (“Cieņas un brīvības partija”) apsteidz Orbāna vadīto nacionālkonservatīvo partiju “Fidesz” par astoņiem līdz desmit procentpunktiem.

Premjerministrs uzsvēris, ka aprīlī ungāriem vēlēšanu iecirkņos jāaptur “Tisza”, jo “Fidesz” ir vienīgais spēks, kas stāv starp Ungāriju un Briseles varu, “vienīgais Ungārijas suverenitātes garants”.