Ungārijas parlaments Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēja 26. februārī, un Šujoka paraksts bija nepieciešams, lai likums stātos spēkā.

Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022. gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO. Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.

Somija pievienojās NATO jau pagājušā gada aprīlī.

Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī, un Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Valsts uzņemšanai aliansē nepieciešams visu NATO dalībvalstu atbalsts.

Šujoks prezidenta amatā stājās tikai šodien, un likumprojekta par Zviedrijas uzņemšanu NATO parakstīšana ir viņa pirmais veikums prezidenta amatā.

Šujoku, kurš līdz šim bija Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, Ungārijas parlaments prezidenta amatā ievēlēja 26.februārī.

Līdzšinējā prezidente Katalina Novāka 10. februārī paziņoja par atkāpšanos saistībā ar skandālu, ko izraisīja viņas lēmums apžēlot bērnu seksuālas izmantošanas lietā notiesātu noziedznieku.

Novāka prezidenta amatā atradās kopš 2022. gada.