2025. gada beigās Vācijā dzīvoja 83,5 miljoni cilvēku, kas bija par 110 000 jeb 0,1% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Federālā statistikas pārvalde norādīja, ka kopš 2011. gada iedzīvotāju skaits valstī bija pastāvīgi pieaudzis, izņemot 2020. gadu, kad izcēlās koronavīrusa pandēmija.

Taču pēdējā laikā neto migrācija nav spējusi kompensēt dzimstības samazināšanos, secināja statistiķi.

2025. gadā Vācijā reģistrēto nāves gadījumu skaits par 352 000 pārsniedza jaundzimušo skaitu. Tajā pašā laikā neto migrācija – starpība starp cilvēkiem, kas ieceļo valstī, un tiem, kas to pamet – ievērojami samazinājās no 430 000 līdz 235 000.

Iedzīvotāju skaits visstraujāk samazinājās bijušās Austrumvācijas federālajās zemēs, kur kritums bija 0,5%.

Savukārt iedzīvotāju skaita pieaugums reģistrēts tikai pilsētu federālajās zemēs Berlīnē, Hamburgā un Brēmenē, kur pieaugums bija 0,3-0,4% robežās.

Vienīgā vecuma grupa, kurā tika novērots iedzīvotāju skaita pieaugums, ir 60-79 gadus veci cilvēki, kuru skaits pieauga par 2,8%, jo šo vecuma grupu sasniedz pēckara paaudze jeb tie, kas dzimuši Vācijas pēckara ekonomiskā uzplaukuma laikā.

Ārvalstnieku skaits 2025. gadā pieauga par 0,3%, gada beigās sasniedzot 12,4 miljonus, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā, “gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē”, norādīja statistiķi.

2024. gadā ārvalstnieku skaits pieauga par 2,3%.

Ārvalstnieku īpatsvars Vācijā atšķiras atkarībā no vecuma grupas. Bērnu un pusaudžu vidū tas ir 15,2%.

Tāpat kā iepriekšējos gados, lielākās ārvalstnieku kopienas Vācijā ir Turcijas pilsoņi (1,385 miljoni), kam seko Ukrainas (1,167 miljoni), Sīrijas (856 000), Rumānijas (763 000) un Polijas (700 000) pilsoņi.