Lēmumu par GSG-9 spēku izvietošanu Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes pilsētā Noištatē, kas atrodas pie Baltijas jūras, pieņēmusi personīgi Vācijas iekšlietu ministre Nansija Fēzere.

“Pateicoties tās atrašanās vietai, vienība varēs ātrāk reaģēt uz krīzes situācijām gan jūrā, gan Vācijas ziemeļos,” ziņo ARD.

Saskaņā ar telekanāla avotu sniegto informāciju pastiprinātie drošības pasākumi ir saistīti ar risku, ka pret infrastruktūru jūrā var tikt veikta sabotāža, kas kļuva acīmredzams pēc gāzesvadu “Nord Stream” saspridzināšanas.

Vācija regulāri reģistrē Krievijas spiegu kuģu darbību, kas kartē cauruļvadu tīklu un citas zemūdens līnijas Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, norādīja ARD.

Kā septembrī vēstīja Vācijas mediji, Krievija sistemātiski vāc informāciju par gāzes cauruļvadiem, datu kabeļiem, vēja ģeneratoru parkiem un militāro infrastruktūru Baltijas jūrā.

Pētnieciskie žurnālisti pie šāda secinājuma nonāca starptautiskā projekta “Krievijas spiegu kuģi” ietvaros, kurā piedalījās Vācijas sabiedriskās televīzijas kanāli NDR un WDR, kā arī laikraksts “Süddeutsche Zeitung”.

Pēc viņu teiktā, Krievija izmanto tā sauktos “pētniecības kuģus”, kas aprīkoti ar jutīgām hidroakustiskām un radaru tehnoloģijām, lai izspiegotu kritiskās infrastruktūras objektus.

Oficiāli šie kuģi nodarbojas ar okeanogrāfiskiem pētījumiem, taču patiesībā lielākā daļa no tiem ir piešķirti Krievijas Aizsardzības ministrijai vai Krievijas karaflotei, apgalvo izmeklēšanas autori.

Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu šādi kuģi ir veikuši vairāk nekā 400 reisus, norāda žurnālisti, kuri cita starpā analizējuši vairāk nekā 1000 ziņojumus no Krievijas kuģiem, kas pārraidīti ar Morzes kodu, kā arī satelītattēlus.